Tekstilizstrādājumu pārstrāde kā jauna un neatklāta biznesa niša Latvijā

FOTO: Publicitātes foto

Lielākais tekstilizstrādājumu nomas servisa uzņēmums Latvijā "Lindstrom" oktobrī sācis sadarbību ar Somijas otrreizējās pārstrādes uzņēmumu “Rester”, uz kuru plānots nogādāt vidēji 60 tonnas gadā nolietoto tekstila izstrādājumu. Latvijā šī ir brīva biznesa niša, tāpat arī tekstila šķirošanas jomā esam pašā ceļa sākumā, intervijā TVNET skaidro "Lindstrom" izpilddirektors Ivars Šmits.

ABONENTIEM ABONENTIEM

- Līdz 2025. gadam, kad Eiropas Savienības līmenī būs liegts dedzināt nolietotos tekstilizstrādājumus, – vai arī būtu nepieciešama politiskā iesaiste, lai veicinātu pārmaiņas šajā jomā?

- Raugoties uz dažādām iniciatīvām ilgtspējas jomā, lai mainītu paradumus, piemēram, veicinātu elektromobiļu izmantošu – ir redzams, ka rezultātu var panākt, tomēr lielā mērā to var panākt tikai ar valdības iesaisti. Sabiedrībai ir jāskaidro, kāpēc tas būtu jādara. Var ieviest izmaiņas likumdošanā – uzņēmumiem, kas industriāli strādā ar tekstila materiāliem, var tikt piemērota lielāka atbildība – ja tu ražo, tad arī pārstrādā. Var ieviest kvotas, cik daudz no visa materiāla ir jābūt pārstrādājamam materiālam.

Nepieciešams atbalsta mehānisms pārstrādes uzņēmējdarbības uzsākšanai, jo pavisam noteikti pārstrāde ir jauna biznesa niša.

Manuprāt, ir nepieciešams veidot tekstila ražojošo, tirgojošo, nomājošo, un pārstrādājošo uzņēmumu sadarbību, radot tekstila materiālu bezatkritumu aprites ciklus. Viens uzņēmums to nevar izdarīt, bet vairāki uzņēmumi to var.

Piemēram, “Lindstrom” ir ražotne Tukumā, kas ražo apģērbu, iepērkot audumus. Ražotne varētu iepirkt audumus, kas ir no pārstrādāta tekstila. Mēs esam noslēguši līgumu ar Somijas uzņēmumu “Rester”, kas pārstrādā nolietotos apģērbu jaunās šķiedrās. Pēc tam mēs varam iepirkt šīs jaunās šķiedras un ražot no tām jaunus apģērbus. Tas būtu viens materiāla aprites cikls.

Domājams, ka valdībām ir jāveicina šāda veida sadarbība – pirmkārt, skaidrojot, kāpēc tas ir nepieciešams. Eiropā aprites ekonomikas idejas tiek aprunātas vismaz 20 gadus. Latvijā izpratne par to sākusi veidoties pēdējo 4-5 gadu laikā.

Praksē kaut kādi uzlabojumi parādās pēdējo 2-3 gadu laikā, veidojot bezatkritumu ražošanas ciklus. Tāpēc valdībām būtu jāveic kā izglītošanas, tā arī atbalsta pasākumi, piemēram, ar nodokļu instrumentiem.

Vienlaikus jāuzsver, ka šī nav tikai Latvijas problēma, bet faktiski efektīvu risinājumu trūkums manāms visā Eiropā.