Lai arī cik viegli būtu kritizēt un salīdzināt sevi ar tiem, kas šobrīd ir lielāki, labāki un stiprāki, vissvarīgākā konkurence tomēr ir pašam ar sevi, savu pagātni un nākotnes mērķiem. Varbūt tas izklausās kā no self-help grāmatas, taču patiesībā to ir svarīgi atcerēties, arī domājot par mūsu valsts attīstību un stāvokli pasaules politikā. Latvijas 103. dzimšanas dienas gaidās vēlos atgādināt – lai arī kādi ir šībrīža izaicinājumi, Latvija ir pieredzējušāka un ietekmīgāka nekā jebkad agrāk, un mēs noteikti neapstāsimies!

ABONENTIEM ABONENTIEM

Latvija 103 gadus pēc dibināšanas un 100 gadus pēc starptautiskās atzīšanas ir sasniegusi ļoti daudzus no saviem ārpolitiskajiem mērķiem – kopš 2004. gada esam Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts, kopš 2014. gada esam integrējušes eirozonā un tiekam pārstāvēti teju visos pasaules nozīmīgākajos politiskajos forumos, tostarp no 2016. gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Katrs šis posms prasījis nopietnu darbu un krietnu devu attīstības.

Iespējams, tas nešķistu tik liels sasniegums, ja vien 50 no šiem 100 gadiem mūsu pašnoteikšanās tiesības nebūtu bijušas atņemtas un pirms nieka 30 gadiem mūsu diplomātiem nebūtu bijis vēlreiz no jauna jāstrādā pie t.s. lienošās atzīšanas globālā mērogā. Arī tas bija sarežģīts un neatlaidīgs darbs no mūsu diplomātu puses. Taču kopā ar saviem Baltijas valstu kaimiņiem esam attīstījušies visveiksmīgāk no bijušajām PSRS teritorijām un tagad kalpojam par citu valstu padomdevējiem un atbalstītājiem, piemēram, Austrumu partnerības programmas ietvaros. Piedalāmies arī dažādos attīstības sadarbības projektos, jo pakāpeniski esam kļuvuši no atbalsta saņēmējiem par tā sniedzējiem.

Pēdējo gadu notikumi Ukrainā un tepat mūsu kaimiņos Baltkrievijā jau atkal spilgti demonstrējuši, ka savu statusu kā neatkarīgai un demokrātiskai valstij nebūt nedrīkstam uztvert par pašsaprotamu, un dalība NATO pilnīgi noteikti joprojām ir ārpolitikas un aizsardzības politikas prioritāte. Tāpat šobrīd novērojamā pasaules reakcija uz Baltkrievijas īstenoto hibrīduzbrukumu Polijai, Lietuvai un Latvijai liecina, ka mums ir jābūt ļoti aktīviem, lai skaidrotu savu pozīciju un aizstāvētu savas intereses.

Kā nesen man intervijā atgādināja drošības politikas eksperts Džuliāns Lindlijs-Frenčs, mēs šeit Baltijas valstīs turam “brīvības fronti” jeb robežu starp demokrātiskām un autoritārām valstīm, tāpēc