Varbūt ne visi TVNET lasītāji pamanīja, ka izlašu pauzes laikā aktīvi strādāja Latvijas U-18 izlase, tās galvenajam trenerim Oļegam Sorokinam uz sešu dienu treniņnometni aicinot 59 (!) spēlētājus. Tam vajadzētu būt Latvijas rekordam.

Leonīds Beresņevs pirms 1996. gada triumfa Eindhovenā kandidātu sarakstā bija iekļāvis 62 spēlētājus, taču viņi visi vienlaikus treniņos kopā nebija. Sorokinam 59 bija! Kāpēc tik milzīgs bars?

"Varēja jau būt vēl vairāk, jo daži puiši no ārzemju klubiem netika,” lielrekordu komentē Sorokins. “Varēja būt arī kāds mazāk, bet principā ar padarīto esmu gandarīts. Kaut tie bija divi treniņi pa piecām maiņām… Vislabāk jau spēle parāda, kas ir kas, bet man kā trenerim ir svarīgi, vai hokejists spēj pielāgoties un mainīties, vai viņš to, ko darām treniņos, spēj pārnest uz spēli. To, kurš ir slidotājs, bet kuram tā traucē, treneris pamana pēc divām, trim maiņām. Kuram normāla tehnika un piespēle, tas arī diezgan ātri kļūst redzams."

39 jaunie hokejisti bija no deviņiem Latvijas klubiem, ducis no ārzemēm – Dānijas, Austrijas, Vācijas, Šveices, bet visvairāk – astoņi – no Zviedrijas. Smeju Sorokinam, ka varbūt lietderīgāk būtu bijis nometni rīkot pārjūrā – Nīneshamnā, kur divi latviešu treneri Edgars Grundmanis un Alberts Iliško savā U-18 komandā pieskata desmit (!) jaunos latvju talantus. Bet kopā Zviedrijā ir gandrīz 60 Latvijas spēlētāju, kas jaunāki par 18 gadiem.

"Nebija laika nometnē izjautāt, kāpēc katrs no viņiem atstājis Latviju, taču galvenais iemesls, par ko jāpasaka “paldies” Latvijas valdībai, ir aizliegums kovida laikā trenēties un spēlēt. Ja puika līdz 14–15 gadiem ir trenējies piecas dienas nedēļā, bet te uzreiz nē, kā tas bija pērn un kā nupat oktobra lokdaunā, skaidrs, ka vecāki meklēja..."

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp