Latviskā dzīvesziņa, īstena un pareiza latvietība, latviskās vērtības, latvieša kodols un kods. Bieži izskanējuši vārdu salikumi, kuru būtība ir grūti izprotama. Reizēs, kad jādižojas ar visā pasaulē izdaudzināto latvju zelteņu daiļumu, lepni stāstām par to, ka tādas daiļavas mums ir, pateicoties daudzo varas maiņu gadsimtu gaitā atjauktajām asinīm. Tomēr, kad runājam par latvietību, tad īstens latvietis ir kā perfekti selekcionēts tīrasiņu šķirnes dzīvnieks.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Protams, mēs esam gatavi piekāpīgi atzīt zviedru, dāņu, lietuviešu, vācu un pat poļu ietekmi uz sākotnējās latvietības izveidošanos. Šīs tautas, lai arī postījušas, uzspiedušas, laupījušas un gājušas mums pāri, principā ir labie un nav izdarījuši neko pārāk sliktu. Tas, ko joprojām neesam gatavi pieņemt – arī krievi, ar kuriem līdzās esam dzīvojuši jau kādus 300 gadus kopš Krievija atņēma Latviju zviedriem, latvietībā ir atstājuši brangu nospiedumu.

Kaut kā organiski joprojām grūti atzīt, ka latviešu nacionālajā kodā ir arī krievu, krievu kultūras un krievu valodas klātbūtne. Varētu pat teikt, ka tā ir zināma daļa no latviešu būtības. Kopš zviedru laikiem mums vienmēr ir bijuši krievi. Krievu strādnieki, krievu vadītāji, krievu tirgotāji, krievu baznīckungi un kaut kādā formātā arī krievu armija. Protams, Latgalē tas bija vēl par kādiem simts divsimts gadiem ilgāk, jo viņi arī pirms tam piederēja Krievijai.