Vai no vectēva spoka ir jābaidās?
Intervija ar psihoterapeitu Artūru Utinānu
Foto: Shutterstock, LETA, TVNET kolāža
Antra Feldmane
, žurnālists
Vai no vectēva spoka ir jābaidās?
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 1

Vai bērni redz kapsētā klīstošos garus? Vai Bils Geitss patiešām vēlas iešūt mikročipu katra vakcinētā rokā? Cik bīstami ir politiķu populistiskie izgājieni pandēmijas laikā? Tik daudz jautājumu un, protams, arī atbildes uz tiem ir neskaitāmas, taču šoreiz jautājumu-atbilžu duelis būs pavisam racionāls.

Pandēmija laikam ir maģiskās domāšanas “ziedu laiks” – sazvērestību teorijas par valdības ļaunumu un vakcinētiem mikročipiem, homeopātija, ārstēšanās ar spirta inhalācijām. Variantu ir tik daudz.

Aizdomu teorijas, jā. Ka kāds kaut ko organizē tīšām. Krīzes laikā cilvēkiem ir tendence meklēt vainīgo. Tā ir kopš senatnes. Paleolīta laikā cilvēks ar kaut ko saslimst, viņš meklē, kurš viņam uzlicis ļauno aci.

Šādi cilšu sabiedrībā ir arī mūsdienās – Āfrikā vai Indonēzijas džungļos, piemēram. Un tiem radiniekiem pašiem ir jānogalina tas ļaunais cilvēks. Vārdu sakot, raganu sodīšana par noburšanu. Tā nenotika tikai viduslaikos, kad meklēja grēkāzi, vienalga, vai tie bija plūdi, vai ugunsgrēki, vai mēra, holēras, baku epidēmijas.

Arī tagad. Vakcīnas un kovidu rada tīšām, jo mērķis ir nogalināt. Šī ir domāšanas – redukcijas – kļūda, kad cilvēkiem gribas saskatīt vienu iemeslu. Nevis, ka viss, kas te notiek, ir daudzu faktoru mijiedarbības rezultāts – gan vīrusi, gan kā tie radās, cilvēka imunitāte, vecums, dzīvesveids.

Tēmas
Uz augšu