Pēdējo nedēļu laikā nopietni saasinājusies krīze uz Baltkrievijas robežām ar Poliju, turklāt pagājušonedēļ skaļi izskanēja brīdinājumi par Krievijas bruņoto spēku koncentrēšanos Ukrainas tuvumā. Vai aiz mākslīgi pastiprinātās “migrācijas krīzes” aizsega tiek plānots militārs konflikts? Ko varam secināt no Krievijas un Baltkrievijas vēstījumiem informācijas telpā, kā arī pētnieku novērojumiem? 26. novembrī TVNET žurnāliste Linda Anna Dāldere raidījumā “Pasaule kabatā” iztaujāja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Potenciāls bruņots konflikts Ukrainā vai tikai “ieroču žvadzināšana”?

Sārts stāsta, ka pēdējā laikā Krievijas iekšējā informatīvajā telpā novērota tāda pastiprināta naratīva attīstība, kas izceļ Ukrainas un rietumvalstu agresiju pret Krieviju. Pēc šiem vēstījumiem esot nolasāms, ka Baltkrievijas un Krievijas iedzīvotāji tiek gatavoti potenciālam konfliktam. Krīze uz Baltkrievijas robežām tiek atspoguļota kā iespējams konflikta cēlonis, jo tiek gaidīts, ka pie robežas koncentrēsies arī rietumvalstu bruņotie spēki.

Gan Ukrainas, gan rietumvalstu darbības tiekot pozicionētas kā uzbrukuma plānošana. “Tā ir klasiska Krievijas dezinformācijas rokasgrāmata,” uzskata stratēģiskās komunikācijas pētnieks.

Savukārt rietumvalstīm paredzētajos krievu medijos, atbildot uz ASV izlūkdienestu ziņojumiem par krievu bruņoto spēku koncentrēšanos Ukrainas tuvumā, tiek uzsvērta nevēlēšanās izraisīt nevainīgu ukraiņu ciešanas.

Kā norāda Sārts, bruņotu konfliktu iespējamība parasti tiek vērtēta pēc dažādiem indikatoriem, kas liecina, vai nepieciešamības gadījumā varētu tikt veikta pilna apjoma kaujas operācija. “Tradicionālas ieroču žvadzināšanas gadījumā šie indikatori nav klātesoši,” skaidro Stratcom direktors.

Tas, cik nopietni Krievijas bruņoto spēku koncentrēšanos pie Ukrainas uztvērušas ASV un NATO amatpersonas, liecina par šo bīstamo indikatoru klātesamību. “Tātad, ja kāds nolems veikt pilna mēra militāro operāciju, visi parametri ir vietā. Taču, protams, ir jautājums, vai kāds to nolems,” uzsver Sārts.