Informācija par šo fenomenu ir pretrunīga. Amerikāņi šeit izgājuši vairāku periodu procesu: sākot ar kategorisku noliegumu un beidzot ar „Havanas sindroma“ efektu izskatīšanu senāta komisijā šogad. Krievija to noliedz un pat uzjautrinās.

Sāksim no sākuma. 2014. gada decembrī Havanā diplomātu un mediju vidē uzbangoja kaislības par to, ka ASV, iespējams, atjaunos attiecības ar Kubu. Tas notikšot decembra vidū. Tātad Rauls Kastro tikšoties ar Baraku Obamu un blokādes posts beidzot beigsies. Tobrīd karogs vēl neplīvoja pie ASV vēstniecības Havanā, jo formāli diplomātisko attiecību nebija. Taču kubiešu prieks esot bijis spontāns un visi priecājušies par to, ka tirdzniecības embargo beidzot tiks likvidēts. Daudziem šāds notikumu pavērsiens šķita ļoti laba lieta. Turpretī citi to uztvēra daudz skeptiskāk. Vēstniecību nepaguva „atvērt“, jo pēkšņi visi amerikāņu vēstniecības darbinieki sāka slimot ar savādu kaiti. Kas tā bija par slimību? Slikta dūša, smagi reiboņi, nespēja noturēt līdzsvaru, vemšana. Kāds bija izskaidrojums šādai mīklainajai epidēmijai? Pastāvēja viedoklis, ka amerikāņu vēstniecības darbiniekus „kāds“ apzināti apstaro ar bīstamiem stariem. Pirmie cieta Centrālās izlūkošanas pārvaldes darbinieki, kas uzturējās vēstniecībā. No Vašingtonas nekavējoties ieradās pārbaudes komisija, kas apmetās slavenajā viesnīcā National de Cuba Havanā. Te savulaik uzturējušās visādu veidu slavenības, sākot ar Vinstonu Čērčilu, Džimiju Kārteru un Frenku Sinatru un beidzot ar Ernestu Hemingveju un Juriju Gagarinu. Grezna viesnīca, taču amerikāņu delegācijai tas nelīdzēja izsprukt no mīklaina ieroča uzbrukumiem.

CopyLinkedIn Draugiem X