Šonedēļ Rīgā aizvadīta NATO ārlietu ministru sanāksme. Lai gan tās plānošana sākās vēl pirms Covid-19 pandēmijas, tikšanās notika īstajā laikā un vietā, jo dienaskārtībā dominēja šobrīd ļoti būtiskie jautājumi par Krievijas karaspēka koncentrēšanos pie Ukrainas robežām un Baltkrievijas hibrīduzbrukumu Eiropas Savienībā esošajām kaimiņvalstīm. Atskatāmies uz būtiskāko.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Potenciāls Krievijas iebrukums Ukrainā?

Ilgstošais konflikts Ukrainā un nesenais saasinājums, Krievijai koncentrējot spēkus pie Ukrainas robežas, ir "galvenais iemesls, kāpēc mēs šovakar atrodamies Rīgā", svētdien kopīgajā preses konferencē ar Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Atklājot NATO ārlietu ministru sanāksmi, Stoltenbergs norādīja, ka Krievija pie Ukrainas robežām koncentrē smago bruņojumu, dronus un kaujas gatavībā esošus karavīrus. "Mēs aicinām Krieviju uz atklātību, jo [šis solis] ir neprovocēts un nav ticis izskaidrots," viņš uzsvēra. "Tāpēc Krievijai vajag būt atklātai, mazināt saspīlējumu un deeskalēt [situāciju]."

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopīgajā preses konferencē ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu sacīja, ka abi valstsvīri esot vienisprātis, ka Krievijas bruņoto spēku mobilizācija ir "ļoti satraucoša". "Gan NATO, gan ES vajag stingri reaģēt, sūtot skaidru signālu, ka jebkāda veida Ukrainas teritoriālās nedalāmības un suverenitātes apdraudēšana tiks attiecīgi atvairīta ar politiskiem un ekonomiskiem līdzekļiem, kādi ir mūsu rīcībā," teica Rinkēvičs.