Netālu no Fīsenes, Vācijā augstu kalnā slejas neoromānikas stilā celtā Neišvānšteinas pils, ko 1868. gadā pasūtīja Bavārijas karalis Ludvigs II. Mūsdienās Neišvānšteina ir viena no populārākajām pilīm Eiropā - ik gadu to apmeklē 1,4 miljoni cilvēku no malu malām. Vasaras sezonā ap 6000 apmeklētāju dienā plūst cauri pils istabām, kas reiz bija paredzētas vienam iemītniekam.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Luijs II lielu daļu savas bērnības pavadīja Hohenšvangavas pilī — neogotikas, viduslaiku iedvesmotā pilī. Pēc kāpšanas tronī 1864. gadā Luiss nolēma uzcelt “Jauno Hohenšvangavas pili” — tā Neišvānšteinu sauca līdz pat viņa nāvei —, ko viņš bija iecerējis kā vēl labāku viduslaiku stila pils reprodukciju atbilstoši savai iedomātajai pasakai – monarhijas vīzijai. Pils romānikas dizainu zīmējis ainavu gleznotājs Kristiāns Janks, un arhitektūras plānos to īstenojis Eduards Rīdels. 1874. gadā Rīdela galvenā arhitekta amatu pārņēma Georgs fon Dollmans, kuru savukārt 1886. gadā nomainīja Jūlijs Hofmans.

Ludvigs II adresēja šīs rindas cilvēkam, kuru viņš tik ļoti apbrīnoja, Rihardam Vāgneram:

“Mans nolūks ir pārbūvēt vecās Hohenšvangavas pilsdrupas netālu no Polatas aizas autentiskā seno vācu bruņinieku piļu stilā, un man jāatzīst, ka es ļoti gaidu iespēju tur kādreiz dzīvot (tuvāko 3 gadu laikā). Tur būs vairākas mājīgas, apdzīvojamas viesu istabas ar lielisku skatu uz dižo Sēlingu, Tiroles kalniem un tālu pāri līdzenumiem. Jūs pazīstat cienījamo viesi, kuru es vēlētos tur izmitināt. Pils atrašanās vieta ir viena no skaistākajām - svēta un nepieejama. Cienīgs templis dievišķajam draugam, kurš pasaulei atnesis pestīšanu un patiesu svētību. Tā Jums atgādinās Tanheizeri, Lohengrinu – šī pils būs visādā ziņā skaistāka un apdzīvojamāka par Hohenšvangavu.”