No vienas puses pieaugusi cilvēku brīvība izteikties, bet no otras puses - pieaugusi dezinformācija

Māris Kūrēns
, Financenet žurnālists
No vienas puses pieaugusi cilvēku brīvība izteikties, bet no otras puses - pieaugusi dezinformācija
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments
Foto: Edijs Pālens / LETA

Novembrī apritēja 100 dienas, kopš ievēlēti jaunās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļi. Paralēli apjomīgajam darbam, veidojot pilnīgi jaunu valsts pārvaldes institūciju, sperti nozīmīgi soļi Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) kvalitatīvai attīstībai ilgtermiņā. Plašāk par SEPLP funkcijām, iecerēm un dezinformācijas ietekmi uz mediju vidi intervijā medijam TVNET pastāstīja padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis.

- Cik liela varētu būt dezinformācijas ietekme uz mediju uzticamību, arī attiecībā uz interneta ziņu portāliem?

- Dezinformācijas ietekme ir milzīga. Arvien vairāk var runāt nevis par dezinformāciju, bet par maldinošas informācijas izplatīšanu. Izmantojot patiesas informācijas graudus, tiek veidoti greizi naratīvi, kas veido greizu priekšstatu. Dezinformācijas izplatība ir nozīmīga.

Manuprāt, nelaime ir tā, ka līdz ar sociālo mediju uzplaukumu pēdējos 10–15 gados ir vairojušās jebkura cilvēka iespējas izplatīt savu viedokli plašā sabiedrībā. Tie, kas ir skaļāki, nekaunīgāki un demagoģiskāki, gūst virsroku. Tas arī vairo kopējo neizpratni, orientēšanās trūkumu cilvēkiem.

Tā sabiedrības daļa, kas spēj kritiski izvērtēt informāciju, nav nemaz tik liela. Daudzi joprojām uzskata, ka tas, ko viņi izlasa internetā, ir patiesība vai tuvu tam.

Līdz ar to pēdējos gados sabiedrisko mediju loma un uzdevums ir vēl jo svarīgāks – būt kā bākai un skaidrot, kas ir uzticama un patiesa informācija.

Situācija ir divējāda – no vienas puses, ir pieaugusi cilvēku brīvība izteikties, bet tajā pašā laikā tas ir novedis pie maldinošas un dezinformējošas informācijas pieauguma, un sabiedriskajiem medijiem ar to ir jātiek galā.

- Ņemot vērā dezinformācijas un maldinošas informācijas izplatību, cik liela sabiedrības daļa varētu būt atrauta no realitātes, tic viltus ziņām un populistiskām idejām?

- Precīzus skaitļus šobrīd nenosaukšu, taču tādu cilvēku ir pietiekami daudz. Neizbēgami tas atsaucas uz tādiem gadījumiem kā vēlēšanas. Šeit nav jārunā tikai par to, ka dezinformācijas ietekmē aiziet un nobalso par potenciāli bīstamu populistisku spēku. Pietiek ar to, ka dezinformācijas vai maldinošās informācijas ietekmē esi kļuvis apātisks, netici valsts pārvaldei un vispār neej uz vēlēšanām.

Tēmas
Uz augšu