/nginx/o/2018/08/12/11179439t1haccb.jpg)
Ja aiz KHL Rietumu grupas pastarīša “Dinamo” nesekotu norāde, ka šis autsaiders ir no Rīgas, es pat teiktu, ka 14. KHL čempionāts ir ļoti interesants. Ar vienu piebildi: ja kāds klubs jau astoto sezonu tenterē no viena grāvja uz otru un atkal ir gandrīz turpat, kur pirms gada, diviem, četriem vai sešiem… Tad diez cik interesanti tas neizskatās.
Mainās galvenie treneri, fundamentāli tiek mainīts sastāvs, ir divi jauni un hokeju zinoši ģenerālmenedžeri, bet vienalga – Rīgas “Dinamo” ir pēdējie. Labi, ka pagaidām ne visā līgā, bet tikai tās rietumu daļā.
Vai tas ir “Dinamo” liktenis? Cilvēki, kas orientējas KHL klubu budžetos, mās ar galvu, bet viņiem iebildīs “Severstaļ” galvenais treneris Andrejs Razins: pag, pag, džeki, bet mēs spēlētājiem nemaksājam vairāk kā Rīgā, ja nu kādas kapeikas. Bet tajā pašā KHL Rietumu grupas tabulā Čerepovecas “Severstaļ” ir bijis pat vicelīdera godā, decembra izlašu pauzi sagaidot ar 51 punktu, kas Rietumos dod 5. vietu. Kad Rīgas “Dinamo” pēdējo reizi bijis tik augstu?
No KHL sportiskās stratēģijas politikas būtiski ir tas, ka šajā čempionātā ar maziem izņēmumiem jebkurš var uzvarēt jebkuru. Un nav CSKA, SKA, AK “Bars”, Magņitka vai “Avangard” garantētās uzvaras, kas pēdējos gados šad tad bijis. Neesmu Boba Hārtlija ienaidnieks kā divkārtējais olimpiskais čempions Aleksandrs Koževņikovs, kurš pie vismazākās iespējas kritizē Gagarina kausa ieguvēju “Avangard” galveno treneri, bet tas taču ir forši, ja viens no KHL bagātākajiem klubiem pēc 39 spēlēm pamatlaikā zaudējis 15 (!!) reižu.
Vai Habarovskas “Amur”, “Ņeftehimik” un “Baris”, kas cīnās par vietu zem saules Austrumu grupā. Kur no citiem ievērojami atpaliek tikai “Kuņ Luņ” un “Admiral”. Kas jau var gatavoties nākamajai sezonai.