Kāpēc Polijas valdība riskē ar 36 miljardiem eiro
Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Zjobro Foto: EPA/Scanpix
Linda Anna Dāldere
, Ārvalstu ziņu nodaļas žurnāliste
Kāpēc Polijas valdība riskē ar 36 miljardiem eiro
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 6

Polijas valdība vēlas lielāku politisko neatkarību no Eiropas Savienības, taču mazāku neatkarību saviem tiesnešiem. Protams, vēlas arī saņemt no ES fondiem vairāk naudas, nekā iemaksā. Pagaidām vēlmes Polijai ne vien nav īstenojušās, bet pat rezultējušās ar miljonu eiro dienā lielu soda naudu un bloķētu piekļuvi plānotajiem 36 miljardiem eiro no ES fonda. Kāpēc tiesu sistēmas reforma Polijas vadošajai partijai ir tik svarīga?

Svētdien Vācijas jaunais kanclers Olafs Šolcs tikās ar Polijas premjerministru Mateušu Moravecki, un viens no sarunu tematiem, par ko abas amatpersonas esot vienisprātis, ir Polijas-Eiropas Savienības strīda izbeigšana. Proti, abu valstu valdību vadītāji piekrīt, ka konfliktam, kā rezultātā ticis aizkavēts ES fondu maksājums Polijai un uzlikta soda nauda viena miljona eiro dienā apmērā, pēc iespējas ātrāk jārod risinājums.

Bet diemžēl neizskatās, ka rasti kopsaucēji tajā, kā šis risinājums varētu izskatīties. Vēl novembrī Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Zjobro sarunās ar ES Tieslietu komisāru esot demonstrējis attēlus no Otrā pasaules kara postījumiem, liekot noprast, ka Eiropa jau izsenis nav izturējusies pret Poliju godīgi. Šolca un Moravecka sarunā esot izskanējis jautājums par to, kāpēc Vācija Polijai nemaksā reparācijas. Tomēr Šolcs preses konferencē pēc tikšanās uzsvēra, ka tiesiskums un demokrātija Eiropas Savienībai ir ļoti svarīga, tāpēc arī Vācijas jaunā valdība joprojām nostājas Eiropas vienotības pusē.

Polijas vadošā nacionālkonservatīvā partija “Likums un taisnīgums” (PiS) jau kopš nākšanas pie varas 2015. gadā ir virzījusies uz tādām izmaiņām tiesu sistēmā, ko Eiropas Savienība nav gatava pieņemt. Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas lēmumi norāda, ka šīs reformas apdraud fundamentālās Eiropas vērtības – tiesiskumu un demokrātiju. 2017. gadā Eiropas Komisija pirmo reizi iedarbināja pat Eiropas Savienības līguma 7. pantu, kas draud ar balsstiesību atņemšanu dalībvalstij, pamatojoties uz “nopietnu apdraudējumu Polijas tiesu varai”. Līdz šim brīdim konflikts turpinājis tikai briest un ieviesti aizvien jauni soda mēri.

Kas tieši reformās ir tik strīdīgs?

Tēmas
Uz augšu