Vai parādi dzen cilvēkus ēnu ekonomikā?

Andris Šuvajevs
, Financenet redaktors un žurnālists, ekonomikas antropologs
Vai parādi dzen cilvēkus ēnu ekonomikā?
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 3
Foto: Shutterstock

Šonedēļ norisinājās divi tematiski saistīti pasākumi: Latvijas Bankas organizētā ekspertu diskusija par ēnu ekonomiku un aplokšņu algas ierobežošanas iespējām un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) organizētā preses konference par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus tendencēm. Par nebanku pakalpojumu ietekmi uz ēnu ekonomiku īstas skaidrības nav joprojām, tomēr ir pienācis laiks apsvērt šo jautājumu arī no cita skatpunkta, analizējot darba ņēmēju motivāciju pieņemt algu aploksnē nenomaksājamu parādu dēļ.

Diskusija par ēnu ekonomiku būtībā neatklāja neko jaunu. Aplokšņu algas ir viena no problēmām, ar kuru regulāri tiek attaisnota valsts nespēja finansēt dažādus sabiedriskus pakalpojumus: ja cilvēki godprātīgāk maksātu nodokļus, valsts varētu atļauties tērēt vairāk. Aizvadītās vasaras sākumā Valsts prezidents Egils Levits izteicās, ka iedzīvotāji nevar pieprasīt mazināt nevienlīdzību, ja paši nemaksā nodokļus. Ar šādiem izteicieniem iedzīvotājiem tiek uzkrauta līdzatbildība par politiķu nespēju rast reālus risinājumus Latvijas tautsaimniecības strukturālajām problēmām.

Atcerēsimies, ka jautājums par ēnu ekonomiku īpaši saasinājās finanšu krīzes kontekstā, kad valsts ievērojami palielināja iedzīvotāju nodokļu slogu, vienlaikus samazinot viņu ienākumus. Ekonomiskā vide kļuva nelabvēlīga godprātīgai nodokļu nomaksai, jo plašs iedzīvotāju slānis negaidīti nonāca saspringtas izvēles priekšā – maksāt nodokļus vai izdzīvot.

Tēmas
Uz augšu