Kas jauns hokejā? Runā Matulis: 2021. gada desmit hokeja mirkļi

Pasaules čempionāts Rīgā

Dažu kolēģu un citādi domājošo pelts, jo kas gan ir hokejs bez skatītājiem… Un alus. 16 izlasēm gandrīz divas nedēļas dzīvojot burbulī, kovids netika ielaists hokejā. Kas pats par sevi ir milzu pozitīvs fakts. Otrās halles piemērošana un spēja čempionātu sarīkot nevis astoņām izlasēm, kā tas bija plānots, bet 16, nu mīlīši, vismaz čempionāta organizācijas komitejas vadītājs Edgars Buncis būtu pelnījis Triju Zvaigžņu ordeni. Latviešu zemniekam raksturīgi Buncis visu darīja apdomīgi, savlaicīgi un pat apsteidzot notikumus. “Baļķi” nesa daudzi, taču tuvāk smaguma centram – LHF prezidents Aigars Kalvītis un ģenerālsekretārs Viesturs Koziols. Ar hokeju no Cīrihes kantora sponsoriem uz Latviju dabūjot kādus septiņus miljonus eiro. Kas pat laikā, kad naudas Latvijai ir tik daudz kā nekad iepriekš, ir vērā ņemama summa.

2:0 pret Kanādu! Viss ir iespējams!

Atgriežoties pasaules hokeja elitē, Latvija 1997. gadā jau ar pirmo piegājienu gandrīz uzvarēja Kanādu (3:3). Līdz īstai uzvarai bija jāgaida gandrīz gadsimta ceturksnis. Ar Matīsu Kivlenieku pēdējā robežā… Savainojuma un ģimenes dēļ Elvim Merzļikinam netiekot uz čempionātu Rīgā, Bobs Hārtlijs diezgan strikti iestājās par Kivlenieku, pats zvanot uz Kolumbusu ģenerēlmendžerim Jarmo Kēkeleinenam. Pēc 2:0 uzvaras Hārtlijs varēja līksmot – izvēle bija pilnīgi pareiza. Matīss ripas ķēra pārliecinoši, sevišķi rotaļīgi bija vairāki tvertie tālmetieni, bet vārtsarga laukumā un vēl kādu pusotru metru ārpus tā Kivlenieks bija lunkans kā kaķis un pārliecinošs kā tīģeris. Liekas, ka visa spēlē viņš vārtus pilnībā pazaudēja tikai vienu reizi, bet 37 atvairītie metieni nav tikai veiksme vien, meistarīgs vārtsargs ar muguras smadzenēm jūt, kur ripa lidos. Paldies, Matīs! Ir ko atcerēties. Bet spēles protokolā divi skaisti ieraksti: 19:58 Indrašis (Ķēniņš, Freibergs, vair.) 1:0, 28:39 Batņa (Ķēniņš) 2:0.

Hārtlija zigzagi

Cilvēkiem, kas ir labticīgi un lētticīgi, daudz ko ir iespējams iestāstīt. Pēdējos piecos gados šāds augstākās beznosacījuma mīlas stāsts bija par Latvijas hokeja izlases galveno treneri Bobu Hārtliju. Kurš Latvijas hokeja labā esot gatavs ziedot pat savu dzīvi. Nekādu pretenziju: kā treneris Bobs ir gana labs, bet daudz labāk kanādietim padodas manipulēt ar cilvēkiem. Nekādu pretenziju. Ja ir rezultāts. Ceturtajā pasaules čempionātā, kuram vajadzēja būt kā ķirsim uz kanādieša panākumu tortes, iznāca čiks.

Bobs no Balašihas bija atbraucis kā Gagarina kausa ieguvējs, bet bez sava ieroču nesēja Žaka Klutjē, kuram atalgojums par darbu Latvijas izlasē nešķita interesants.