Pārbīdes starptautiskajā kārtībā. Kurš no pieciem strāvojumiem uzvarēs?
Foto: AP/AFP/EPA/Scanpix, Shutterstock, TVNET kolāža
Pārbīdes starptautiskajā kārtībā. Kurš no pieciem strāvojumiem uzvarēs?
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 3

Kopš Otrā pasaules kara pastāvējusī globālā institucionālā iekārta ir novecojusi. Tas nav nekāds jaunums, un jau ilgāku laiku ir redzama nepieciešamība pēc reformām. Tomēr šai transformācijai jābūt visaptverošākai, nekā daudzi to iedomājas, un tai jānotiek steidzami.

Iemesli ir skaidri saskatāmi. Vara nonāk jaunu (un skaitliski arvien vairāku) spēlētāju rokās. Privātais sektors gūst aizvien lielāku ietekmi. Tikmēr starptautiskā sadarbība no līdzšinējās stingri likumiskās pieejas ar tās skaidri formulētajiem noteikumiem un paktiem ir pārsviedusies uz pašregulāciju un nolīgumiem, kas juridiski ir mazāk saistoši. Spilgts paraugs ir 2015.gada Parīzes klimata nolīgums.

Foto: Reuters / Scanpix

Lai šādu pārmaiņu laikā saglabātu stabilitāti un turpinātu sadarbību būtiskos jautājumos (piemēram, kodolieroču neizplatīšanā un cīņā pret globālo sasilšanu), mums būtu fundamentāli jāpārskata pašreizējās pieejas un struktūras. Nesenā ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesija sniedza vērtīgus secinājumus par šo procesu - un starptautisko kārtību kopumā.

Starp skaļām deklarācijām un paredzamiem veicamo darbu sarakstiem tajā izskanēja arī vīzijas par “starptautisko kārtību” un tās nākotni. Šīs vīzijas ierindojamas piecās kategorijās - Karognesēji, Svārstīgie, Pārliecinātie, Citādi Domājošie un Atjaunotāji.

Nav pārsteigums, ka Karognesējus pārstāvēja Eiropas Savienība. Ņemot vērā tās uzbūves īpatnības, ES ir vadošais aizstāvis stingrajai kārtībai, kas tika iedibināta pēc 1945. gada. Eiropas Savienība arī tiecas kļūt par regulējošo lielvaru un vērtību aizstāvi, tādu kā “pasaules tiesnesi” un vienlaikus arī spēlētāju starptautiskajā sistēmā.

Šarls Mišels
Šarls Mišels Foto: John Angelillo/AP/Scanpix

Tas bija skaidri jaušams Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela runā, kurā viņš uzsvēra ES vadošo lomu globālajās, uz noteikumiem balstītajās iniciatīvās. Mišels arī aicināja Apvienotās Nācijas “atgriezties pie saknēm”, ar to domājot “starptautisku, uz noteikumiem balstītu kārtību”. Tiesa gan, Eiropas Savienības nostāja nav bez pretrunām. Piemēram, "Nord Stream 2" gāzesvads, kas nodrošina Krievijas resursu tiešu piegādi Vācijai, ir grūti samērojams ar ES retoriku, tāpat kā arī nesen noslēgtais Francijas-Grieķijas aizsardzības līgums.

Svārstīgos tagad, tāpat kā līdz šim, pārstāv Savienotās Valstis. Jā, ASV uzņēmās vadošo lomu pašreizējās starptautiskās kārtības iedibināšanā un ir tās galvenais spēlētājs. Tomēr tajā pašā laikā Amerika nereti ir bijusi slinka ratificēt līgumus, kurus pati entuziastiski bija steigusi parakstīt. Te būtu jāatceras, ka ASV nobalsoja pret savu dalību ANO priekštecī – Nāciju Līgā, neraugoties uz faktu, ka tās izveide bija prezidenta Vudrova Vilsona ideja.

Pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens ir apņēmies pārliecināt pasauli, ka pēc četriem Donalda Trampa piekoptās “Amerika pirmajā vietā” politikas  gadiem, “Amerika ir atpakaļ” starptautiskās pasaules kārtības centrā. Savā runā Baidens paziņoja, ka, “lai pildītu pašu tautai dotos solījumus, mums ir jāiet ciešā solī ar pārējo pasauli. Lai nodrošinātu mūsu nākotni, mums jāsastrādājas ar citiem partneriem, mūsu partneriem, kopīgas nākotnes vārdā”.

Taču ASV ir ļoti polarizēta valsts, un Baidena valdība turpina īstenot lielvaru sāncensības politiku ar Ķīnu. Faktiski lielāka daļa no Baidena runas bija adresēta Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam. “Savienotās Valstis turpinās aizstāvēt sevi, savus sabiedrotos un savas intereses pret jebkādu uzbrukumu”, viņš paziņoja, “un aizstāvēs mūsu vitālās nacionālās intereses, tai skaitā pret esošajiem un gaidāmajiem uzbrukumiem.”

Sji Dzjiņpins
Sji Dzjiņpins Foto: AFP / Scanpix

Tikmēr Sji, kurš perfekti atbilst “Pārliecinātā” kategorijai, izvēlējās citu taktiku. Savā videouzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijai (kopš pandēmijas sākuma viņš nav spēris ne soli ārpus savas valsts) Ķīnas prezidents distancējās no “kareivīgā vilka” retorikas un pateica to, ko pasaule vēlējās dzirdēt. Pozicionējot Ķīnu kā “cīnītāju par mieru pasaulē” un “starptautiskās kārtības aizstāvi”, viņš runāja par “solidaritāti,” “visiem izdevīgu sadarbību” un “patiesu multilaterālismu.” Sji Dziņpiņs skaidri zina, kā izmantot starptautisko likumu valodu savās interesēs, kaut arī Vestfālenes tipa suverenitāte ir vienīgais princips, ko viņš patiesi ievēro.

Vestfālenes suverenitāte jeb ekskluzīva, negrozāma suverenitāte pār savu teritoriju ir iecienīts princips arī Krievijā, kas ir pats prominentākais Citādi Domājošo kategorijas pārstāvis. Tomēr Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam suverenitāte ir fundamentāli nesavienojama ar “rietumniecisko” ideju par “kārtību, kas balstīta uz noteikumiem”.

Lavrova runa pasvītroja bieži piemirstu patiesību – Krievija nav tikai “spoileris”. Putina populisms un demagoģija ir daļa no centieniem graut liberālo pasaules kārtību.

Kategoriju spektru noslēdz Atjaunotāji, kuru vadībā atrodas Indija. Savā runā Indijas premjers Narendra Modi raksturoja savu valsti kā “demokrātijas māti,” ar “diženu demokrātijas tradīciju”, kas sakņojas “tūkstošiem gadu” tālā senatnē. Šāda Indijas demokrātijas atraušana no britu koloniālisma mantojuma norāda uz centieniem iepludināt svaigas vēsmas jau sirmot sākušās institūcijās. Šāda tendence bija vērojama daudzu vidusmēra līmeņa valstu līderu runās.

Daudzi politikas vērotāji steidz jaunas alianses, paktus un sadarbības pieejas uzlūkot kā signālu, ka no pēckara liberālās pasaules kārtības pīšļiem dzimst jauna, globāla ne-kārtība. Viņu viedokli stiprina atsevišķu valstu līderu destruktīvais vai nepārliecinošais redzējums ANO Ģenerālajā asamblejā.

Tāpēc Karognesējiem vajadzētu veicināt godīgu, neviltotu dialogu ar Atjaunotājiem (un, protams, arī ASV), lai iezīmētu jaunu ceļu uz mūsdienu pasaulei piemērotām, jēgpilnām un pārdomātām reformām, nevis turētos pie sadrumstalotās liberālās kārtības paliekām.

Šādas iniciatīvas priekšgalā vajadzētu būt Eiropas Savienībai.

Ana Palasio, bijusī Spānijas ārlietu ministre, kā arī bijusī Pasaules Bankas grupas vecākā viceprezidente un galvenā juriste, šobrīd ir Džordžtaunas universitātes vieslektore.

Copyright: Project Syndicate, 2021

Tēmas
Uz augšu