Kopš Otrā pasaules kara pastāvējusī globālā institucionālā iekārta ir novecojusi. Tas nav nekāds jaunums, un jau ilgāku laiku ir redzama nepieciešamība pēc reformām. Tomēr šai transformācijai jābūt visaptverošākai, nekā daudzi to iedomājas, un tai jānotiek steidzami.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Nesenā ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesija sniedza vērtīgus secinājumus par šo procesu - un starptautisko kārtību kopumā.

Starp skaļām deklarācijām un paredzamiem veicamo darbu sarakstiem tajā izskanēja arī vīzijas par “starptautisko kārtību” un tās nākotni. Šīs vīzijas ierindojamas piecās kategorijās - Karognesēji, Svārstīgie, Pārliecinātie, Citādi Domājošie un Atjaunotāji.

Nav pārsteigums, ka Karognesējus pārstāvēja Eiropas Savienība. Ņemot vērā tās uzbūves īpatnības, ES ir vadošais aizstāvis stingrajai kārtībai, kas tika iedibināta pēc 1945. gada. Eiropas Savienība arī tiecas kļūt par regulējošo lielvaru un vērtību aizstāvi, tādu kā “pasaules tiesnesi” un vienlaikus arī spēlētāju starptautiskajā sistēmā.