“Salīmētā” Bosnija – vai atkal uz kara takas? (3)

Kristians Šmits, Augstais pārstāvis Bosnijā un Hercegovinā jeb starptautiskās sabiedrības sūtnis, kam saskaņā ar Deitonas vienošanos ir pienākums pārraudzīt miera līguma izpildi, ANO ziņojis, ka šobrīd Bosnijā nobriedusi “nopietnākā eksistenciālā krīze kopš kara beigām”. Šībrīža raizes par vardarbības atsākšanos izraisījusi konstitucionālā krīze un serbu separātistu draudi.

Bosnijas un Hercegovinas valsts savā šībrīža formā tika izveidota 1995. gadā, kad pēc NATO iesaistes Bosnijas karā tika panākta Deitonas vienošanās jeb miera līgums. Kaut gan tolaik tas bija ilgi gaidīts risinājums, kas izbeidza kaimiņu asinsizliešanu, valsts jau no paša sākuma turējusies uz ļoti trausliem pamatiem – to apdzīvo gan horvāti, gan bosnieši, gan serbi, kuru starpā valda būtiskas kulturālās atšķirības (bosnieši ir musulmaņi, horvāti ir katoļticīgie bet serbi – pareizticīgie) un vēsturiskas nesaskaņas.

Nesaskaņu nolīdzināšanai saskaņā ar Deitonas vienošanos tika īpaši izveidota arī tāda politiskā iekārta, kas sadalīja valsti divās autonomās teritorijās – Bosnijas un Hercegovinas Federācijā un Serbu Republikā. Valstī ir vienota nodokļu sistēma un armija, tomēr iedzīvotāju lojalitāte faktiski mākslīgi izveidotajai valstij ir visai zemā līmenī. Turklāt valsti vada trīs prezidenti – pa vienam no katras lielākās etniskās grupas. Tādēļ tas ticis uzskatīts par tikai laika jautājumu, kad kara ainas būs mazliet gaisušas no atmiņas un kāda no grupām atkal iniciēs šķelšanās procesu.

Vērojot krīzes attīstību, Bosnijas kara veterāni atgādina, ka tolaik, pirms 26 gadiem, karā nebija uzvarētāju – visi bija zaudētāji, turklāt zaudēja daudz. Gāja bojā aptuveni 105 tūkstoši cilvēku, no kuriem 2/3 bija bosniešu musulmaņi – serbu vardarbība pret viņiem tikusi starptautiski atzīta par genocīdu. Kaut gan oficiāli visu pušu līderi uzsvēruši, ka karš netiks pieļauts, bažas par potenciāla bruņota konflikta atkārtošanos ir satraukušas gan vietējos iedzīvotājus, gan Balkānu reģionu kopumā, kas jau izsenis ticis saukts par “pulvera mucu”, gan ASV un Eiropas Savienību.

Svaigākās separātisma vēsmas

Cita starpā serbu dusmas sakāpinājusi iepriekšējā Augstā pārstāvja Valentīna Inzko pieņemtais aizliegums noliegt, ka serbi Bosnijas kara laikā pastrādājuši genocīdu, kā arī publiski cildināt tos kara veterānus, kurus starptautiskais tribunāls pasludinājis par kara noziedzniekiem. Šāda interpretācija, kaut gan starptautiski atzīta, joprojām nav pieņemama Bosnijas serbu vidū, un šo netaisnību apņēmies labot Serbu Republikas prezidents Milorads Dodiks.