Ziņas par Krievijas militāro mobilizāciju uz robežas ar Ukrainu, kā arī Kremļa diplomātiskās prasības rada ne mazums jautājumu. Kas īsti notiek? Kas notiks tālāk? Vai Krievija sāks iebrukumu?

ABONENTIEM ABONENTIEM

Patiesībā Krievijas prezidents Vladimirs Putins seko astoņus gadus vecam scenārijam.

2013.gada rudenī Putina valdība sāka plašu ofensīvu, lai liegtu Ukrainai, Moldovai un Armēnijai parakstīt brīvās tirdzniecības līgumus ar Eiropas Savienību. Tam sekojošā krīze pamatīgi izmainīja Ukrainas iekšpolitisko kursu, Krievijas pozīciju Eiropā, kā arī NATO nākotni. Nepilnu gadu vēlāk Krievija anektēja Krimu un sāka knapi piesegtu mēģinājumu demontēt atlikušo Ukrainu. Tad Kremlis veica vēl divus iebrukumus Ukrainas austrumos, lai glābtu separātistu valstiņas, kuras tur bija izdevies izveidot.

Kopš tā laika šajā zemas intensitātes “iesaldētajā” konfliktā gājuši bojā apmēram 14 tūkstoši cilvēku. ES un Savienotās Valstis regulāri atjauno savas sankcijas pret Krieviju, kamēr ANO Ģenerālā asambleja regulāri nosoda Krievijas uzvedību un atgādina par valsts robežu neaizskaramību. Putinam neizdevās izjaukt ES-Ukrainas brīvās tirdzniecības līgumu, turklāt viņš pamanījās pārvērst Ukrainu no draudzīgi noskaņota kaimiņa par valsti, kas uzskata Krieviju par bīstamu un naidīgu. Citu valstu iekarošana ir vēsturiski pierādīts veids kā iegūt paliekošus ienaidniekus.