"Kalmāra spēles" Austrumāzijas valstu ekonomikās

CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AP/Scanpix

Austrumāzijas valstīs ekonomika ir augusi, un augusi ir arī nevienlīdzība, sasniedzot pēdējās desmitgadēs nepieredzēti augstu līmeni. Tas ir atstājis ietekmi arī uz popkultūru. Pateicoties nevienlīdzības tēmai, Dienvidkorejā radītas tādas filmas kā “Parazīts” (kas ieguva Oskaru), kā arī seriāls “Kalmāra spēle” (Squid Game). Pieņemot pareizos lēmumus, amatpersonas var mazināt šo tendenci un nodrošināt, ka reģiona ekonomiskā nākotne ir gaišāka, nekā attēlots populārajos ekranizējumos.

Seriāls “Kalmāra spēle” ir Dienvidkorejā tapusi drāma, kas pieejama straumēšanas platformā “Netflix”. Turklāt, šis seriāls kļuvis par skatītāko seriālu pasaulē. Tāpat arī “Parazīts”, kurš 2020. gadā ieguva Oskaru, iezīmē pieaugošo plaisu starp bagātajiem un nabagajiem. Līdzīgas tendences novērojamas daudzās, ja ne pat visās attīstītajās ekonomikās.

Var šķist mulsinoši, ka Dienvidkorejā valda tik liela nevienlīdzība, jo iepriekš šī valsts izcēlās ar augstu ekonomisko izaugsmi un zemu nevienlīdzību, tādējādi liekot runāt par “Austrumāzijas brīnumu”. Periodā no 1960. līdz 1990. gadam, reģiona ekonomika bija kā piemērs teorijām, ka ekonomikas izaugsme industriālajās valstīs sākotnēji saasina nevienlīdzību, bet pēc tam to samazina, pateicoties ilgstošai izaugsmei.

Mūsdienās Dienvidkorejas kapitālisms, šķiet, kļuvis kaitīgāks, jo tajā vērojamas anglosakšu valstu ekonomiku liberālo modeļu iezīmes, kas saistāmas ar vājām investīcijām, lēnu izaugsmi un augstu nevienlīdzību.

Šeit arī jāskatās uz “Pasaules nevienlīdzības ziņojumu 2022” (“World Inequality Report 2022”), ko publicējusi organizācija “World Inequality Lab”. Atsaucoties uz ziņojumu, Dienvidkorejā gada ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 33 tūkstoši eiro. Tas ir līdzīgi Lielbritānijai (32 700 eiro) un mazliet zemāk nekā Francijā (36 300 eiro), taču augstāk nekā Itālijā (29 100 eiro) vai Japānā (30 500 eiro). Ja runā par nevienlīdzību, tad Dienvidkorejā bagātākie 10% cilvēku pelna vidēji 14 reizes vairāk, nekā nabadzīgākie 50% iedzīvotāju. Šis rādītājs tuvu ASV (17 reizes) vai Japānai (13 reizes), un ievērojami vairāk nekā Itālijā (astoņas reizes), Francijā (septiņas reizes) un Zviedrijā (sešas reizes).

Vēl jo vairāk – Dienvidkorejas iekšzemes kopprodukta izaugsme ir pakāpeniski mazinājusies pēdējo divu desmitgažu laikā. Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados Dienvidkorejas ekonomiskā izaugsme bija vidēji 6-7% gadā, bet pēdējo gadu laikā – vidēji 2,8% gadā. Tiek norādīts, ka Dienvidkorejas IKP izaugsme samazinās pa procentu katrus piecus gadus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu