Pirms kāda laiciņa skatījos raidījumu “Kas notiek Latvijā?” un šoreiz tā vietā, lai saņemtu atbildes uz sevi interesējošiem jautājumiem, man radās vēl vairāk jautājumi. Teiksim – vai mēs vispār tā pa īstam un līdz galam zinām, kurš par ko valstī atbild? Tā precīzi, nevis retoriski.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Pandēmijas kontekstā – mums ir visādas sadarbības grupas, vakcinācijas birojs, veselības ministrija, visādi ekspertu paneļi un kas tikai vēl nē. Viņi visi sadarbojas, kopā izstrādā jaunus noteikumus, normatīvus un ierobežojumus, bet tad tie netiek pieņemti, jo, piemēram, zemkopības un satiksmes ministriem tie tā – ne pārāk.

Un tad ir tas absurdais mirklis, kad veselības ministrs ar skumju seju paziņo, ka pilnīgi visi pārējie ministri ir uzstājuši uz kaut kādiem atvieglojumiem, vienkārši pilnībā ignorējot to cilvēku viedokli, kuri no šīs tēmas kaut ko patiesi sajēdz. Bet, kad būs nākamie sūdi, atbildīgo kārtējo reizi nebūs. Nu, vai arī vainosim to pašu Pavļutu. Nezinu kā citiem, bet man tas šķiet kaut kā pastulbi.

Ir pilnīgi skaidrs, ka pandēmiju un ierobežojumus nevar skatīt tikai no epidemioloģiskā skatpunkta. Ar tiem jādreifē kaut kādā zonā, kura spēj nesagraut ne tikai veselības sistēmu, bet arī ekonomiku. Bet tā vienkārši uzspļaut jebkuriem ieteikumiem un brīdinājumiem ar skaļu: “YOLO!”, apzinoties, ka paši par to nes precīzi nulli īstas atbildības, ir jāprot.