Čāpstinošs Brežņevs ar gerontokrātisko svītu melnbaltā televizorā, Salatēvs sarkanā halātā, parūkā, ar vates bārdu - baiss tipiņš, padzīvojusi Sniegbaltīte ar sarkaniem vaigiem, ziliem plakstiņiem un stiepļu vainadziņu galvā, eglīte ar spīguļojošiem "matiem" un vates pikučiem zaros, svētku galds, kurā visa kā ir tik daudz, ka pietiktu, lai pārlaistu kodolziemu, demokrātiskās Vācijas estrādes zvaigznes un balets "Riekstkodis". Lūk, tāds bija Jaungads padomju laikos.

ABONENTIEM ABONENTIEM

1940. gadā Latvijas teritorijā tika sākta cīņa pret Ziemassvētkiem - kristīgie svētki tika pasludināti par pagātnes palieku, kas neiederas šķiru cīņas apstākļos. Jaungadam gan padomju vara klāt neķērās - tikai ieteica godināt tautas varoņus un zem eglītes dāvanā likt vadoņu portretus. Vēl 50. 60. gados gaišā dienas laikā eglīti no meža pirms Jaungada mājās nest nevarēja - ja kāds pamanītu un "nostučītu", būtu nepatikšanas. Darbaļaudis darīja tā - pa dienu mežā nolūkoja smuku eglīti un tumsā gāja tai pakaļ.