Stāsts par japāņu kareivi Hiroo Onodu, kurš nenoticēja, ka Otrais pasaules karš ir beidzies, un vēl 29 gadus slēpās džungļos.

Karam beidzoties, Onoda ar saviem vīriem uz salas atrada vairākas skrejlapas, kurās bija izziņotas kara beigas, tomēr viņi skrejlapām neticēja, jo uzskatīja tās par ienaidnieka propagandu.

Viņi uzbūvēja bambusa būdas, no vietējā ciema nolaupīja rīsus un citus ēdienus, kā arī nogalināja govis gaļai. Viņu īstais karš bija ar neizturamo tropisko karstumu, žurkām un moskītiem, tomēr viņi rūpējās par savām uniformām, kā arī savus ieročus turēja vislabākajā darba kārtībā.

Domājot, ka joprojām ir karš, viņi izvairījās no filipīniešu un amerikāņu glābšanas grupām, kā arī uzbruka vietējiem salas iedzīvotājiem, uzskatot, ka te ir ienaidnieku spiegi. Gadu laikā viņi nogalināja aptuveni 30 salas iedzīvotājus.

1950. gadā viens no Onodas biedriem padevās filipīniešu spēkiem, kamēr divi pārējie tika nošauti uz salas. Pēdējais izdzīvojušais bija leitnants Onoda, kuru atrada Norio Suzuki. Onoda atteicās atgriezties mājās, iekams nebūs saņēmis oficiālu pavēli. Suzuki atgriezās ar vairākām fotogrāfijām, un Japānas valdība uz salu nosūtīja delegāciju, kurā bija arī Onodas brālis un bijušais komandieris.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X