Nupat sācies jauns gads. Tā kā ir vairāk nekā skaidrs, ka 2022. gada laikā kāda no sabiedrības grupām, kas ir kaislīgi taisnības cīnītāji un joku policisti, mani tāpat atcels, tad domāju, ka nav ko vilkt garumā un vienkārši jāsāk jauno gadu ar tūlītēju atcelšanu. Tātad – seksisms, vai ne?

ABONENTIEM ABONENTIEM

Vēl pirms gadumijas uzdūros internetos kādam viedoklim, kurš, maigi izsakoties, lika sejai savilkties vieglā smīnā. Tas bija komentārs par seksismu un vīriešu dominanci dīdžeju aprindās.

Lūk, ko kāda daiļā dzimuma pārstāve (ceru, ka šādu vārdu salikumu joprojām drīkst lietot; lai neaizvainotu kādu citu – vīri, jūs arī esat daiļi!) un DJ rakstīja par šo tēmu:

“Rīgas bāru, diskotēku un pasākumu lain-api ir pilni ar vīriešu dominanci – ja ne visi 100%, tad noteikti 80% dīdžeju un izpildītāju vakarā ir vīrieši. Tas, manuprāt, ir seksisms. Neticība, ka sievietes var būt labas dīdžejas un “pavilkt visu nakti” vai “pavilkt publiku”.

Ja mūs nelaidīs uz skatuves un pie dīdžeja pults, tad maz būs arī tādu, kas redzēs, ka tas vispār ir iespējams, un neradīsies labas un pat vispār jebkādas dīdžejas un mūziķes. Un, ja pie dīdžejpults pārsvarā būs balts cis-vīrietis, tad atmosfēras ziņā, gribi vai negribi, tā būs vīriešu dominēta un potenciāli nedroša vieta sievietēm un kvīriem.

Nemaz nerunāsim par mūžīgo izpildījuma kritiku – vienmēr dīdžejpults priekšā atradīsies kāds “pāreju policists” un “īstās dziesmas ieteicējs”.”