Ar spēcīgiem izteikumiem savu austrumu kaimiņu virzienā Vecgada vakarā izcēlās Somijas līderi – prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina. Abi savā tautai veltītajā Vecgada uzrunā uzsvēra, ka Somija jebkurā brīdī var lemt par pievienošanos NATO aliansei. Tas kalpo kā signāls Krievijai, kas izteikusi prasību ASV nepieļaut alianses paplašināšanos austrumos. Taču tas aktualizējis arī jautājumu – kāpēc Somija tā arī nekad nav bijusi NATO dalībvalsts?
Pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieprasīja no ASV prezidenta Džo Baidena garantijas par to, ka Ukraina nepievienosies NATO, sasparojās arī somi, kuri līdz šim formāli piekopuši nepievienošanās (non-alignment) politiku, taču negrasās uz spēles likt savas izvēles iespējas.
“Ļaujiet uzsvērt vēlreiz – Somijas manevru un izvēles brīvība iekļauj arī iespēju pieteikties dalībai NATO, ja paši tā nolemsim,” sacīja Nīniste. Arī premjerministre Marina norādīja: “Esam mācījušies no pagātnes un neatkāpsimies no mūsu manevrēšanas brīvības”. Tas signalizē arī, ka Krievijas izvirzītās prasības atkal Somijā uzjundījušas iekšējas debates par valsts drošības politiku un potenciālo dalību Ziemeļatlantijas drošības organizācijā. Iepriekš jautājums šādi tika aktualizēts 2014. gadā pēc Krimas aneksijas.
Nīniste Vecgada vakara uzrunā arī citēja slaveno kādreizējo ASV Valsts sekretāru Henriju Kisindžeru: “Kad vien par lielvaru primāro mērķi tikusi izvirzīta izvairīšanās no kara, tad starptautiskā sistēma palikusi atkarīga no tās nežēlīgāko dalībnieku apžēlošanās.” Kisindžers šādi savulaik atsaucies uz samierināšanas politiku, ko Rietumeiropas sabiedrotās valstis pirms Otrā pasaules kara centās īstenot pret Hitlera vadīto Vāciju. Somijas prezidents uzsvēra, ka jābūt optimistiem, taču uz cerību vien paļauties nevar.
