Palmu adatiņas sagādā daudz nepatīkamākas izjūtas nekā nātru dzēlieni. 1000 km garajā Izraēlas Nacionālajā takā par to pārliecināmies uz savas ādas. Burtiskā nozīmē. Uzzinām arī to, ka dažkārt reliģiju nākas sargāt ar dzeloņstieplēm. Bet vispār var ostīt piparmētras un ticēt, ka katrs svešinieks ir vēl neiepazīts draugs.
1000 km pāri Svētajai zemei: palmu adatu uzbrukums, sabata tikumi un izmisums naktī
Piektā daļa
Nācaretē nonākam pavisam vēlu vakarā, kad pilsētu aprijusi melna tumsa. Šodien esam varen braši soļojuši – noieti apmēram trīsdesmit kilometri. Dodamies uz Tavoras akadēmiju. Tā ir militārā skola jauniešiem, kas arī iekļauta “takas eņģeļu” sarakstā. Valdis tur sarunājis naktsmājas. Soļojam cauri daudzstāvu dzīvojamo māju rajonam. Uz soliņiem sasēdušas daudzas dāmas, kuras sarunājas krieviski.