Kāpēc vācu karavīrs par „pasaulē brutālāko tautu“ holokausta laikā nosauca latviešus
Foto: Shutterstock
Sandra Veinberga
, Komunikācijas zinātnes eksperte, profesore
Kāpēc vācu karavīrs par „pasaulē brutālāko tautu“ holokausta laikā nosauca latviešus
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp

Seni dokumenti nav patīkama lasāmviela. Visbiežāk tie nemēdz attaisnot cerības, izraisot sarūgtinājumu. Izņēmums nav arī šie pieraksti, kas fiksē noklausītas vācu karavīru sarunas Otrā pasaules kara laikā.

Savādi, ka karavīru sarunās nekad neizskan vārds „nāve“. Karā taču iet, lai nogalinātu citus. Taču nāvēšana nekad nav šo gūstekņu sarunu tēma. Tieši tāpat kā celtnieki nekad neapspriež ķieģeļus, arī šie zaldāti nekad nerunā par nogalināšanu vai nāvēšanu. Šim procesam tiek izmantoti daudz aušīgāki un draiskāki apzīmējumi. Vēl zīmīgi, ka nekad netiek runāts par kaujas gaitu un par to, kāds bijis uzbrukums vai atkāpšanās. Neviena vārda par izmisumu vai bailēm kara laikā ierakumos. Nē, tieši tāpat kā šodienas Facebook laikā, visvairāk tiek stāstīts par „jautrām lietām“, kas aizrauj un pārsteidz klausītājus. Tātad – izklaidē un patīk publikai. Tātad par to, kas ir stāstīšanas vērts un pievērsīs klausītāja uzmanību. Proti - „labs stāsts“ šajos dokumentos ir tāds, kas uztrauc/magnetizē, piesaista uzmanību, ir šausmīgs vai pārsteidzošs, briesmīgs vai heroisks. Parastā, ikdienas kara sadzīve netiek attēlota. Kādēļ tā? Tāpēc, ka ikdiena kara apstākļos nevienu neinteresē.

Netiek runāts arī par sajūtām – bailēm iet bojā, ciešanām (izturēt frontē), sāpēm vai izmisumu. Par kara postu klusē praktiski visi. Tā kā nekad netiek runāts par iespējamību pašam tikt nošautam vai uzspridzinātam, tad šādas lietas it kā uz dialoga dalībniekiem pašiem neattiecas. Šā iemesla dēļ ir viegli aizstāt vārdu “nogalināt“ ar “nolīdzināt“, “novālēt“, “novākt no ceļa“, „aizvākt“, “nofiksēt“. Lai gan karš ir jau beidzies, tomēr viena daļa gūstekņu turpina lielīties ne tikai ar varonīgām okupēto valstu sieviešu izvarošanas sērijām, bet arī ar savu piedalīšanos holokausta akcijās. Viena gūstekņu daļa aktīvi lielās ar savu līdzdalību ebreju iznīcināšanas procesos kā šāvēji, skatītāji, palīdzētāji un komentētāji. Tikai atsevišķos gadījumos gūstekņu sarunās var novērot pretošanos ebreju genocīda realizētājiem: mēģinot nešaut, glābt dzīvus palikušos ebrejus un uzbrūkot šāvējiem. Taču šādu varoņu nav daudz.

Tēmas
Uz augšu