Pirmdien Ženēvā ASV un Krievijas diplomāti pavadīja aptuveni 8 stundas, runājot par Krievijas iesniegtajām prasībām pret NATO paplašināšanos un darbībām alianses austrumu flangā. Krievija uzstāj, ka esošā Eiropas drošības arhitektūra ir netaisnīga, bet ASV – ka Ukrainai ir tiesības saņemt atbalstu aizstāvībai pret Krievijas agresiju. Kaut gan diplomātisko ceļu abas puses vēlas uzturēt un atsevišķas iniciatīvas pat virzoties uz priekšu, galvenajos jautājumos neviena no pusēm piekāpties negrasoties. Tas paver visai neskaidru skatu uz Ukrainas un Eiropas drošības nākotni.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Nedēļas sākumā Šveicē ASV un Krievijas augsta ranga diplomātu diskusijas galvenokārt risinājās ap Ukrainu, kuras robežu tuvumā, saskaņā ar rietumvalstu izlūkdienestu aplēsēm, sapulcēti kopumā 100 tūkstoši Krievijas karavīru. Ņemot vērā Krievijas decembrī iesniegtās prasības, kas sniedzas tālāk par Ukrainas problemātiku, tika apspriesta arī Eiropas drošības arhitektūra kopumā.

Tāpat esot runāts par iespēju atjaunot vienošanos par vidēja rādiusa raķetēm, ko ASV Donalda Trampa vadībā demonstratīvi pameta 2019. gadā, sūdzoties par krievu pārkāpumiem. Šis arī bija viens no vienīgajiem jautājumiem, kuros tiek prognozēts kāds progress – abas puses varētu noteikt kopīgus ierobežojumus raķešu izvietošanai un uzlabot komunikāciju militāro mācību saskaņošanā. Šīs tēmas ir diplomātisko attiecību dienaskārtībā jau kopš pērnā jūnija samita, kurā tikās Putins un Džo Baidens. Bruņojuma kontroles jautājumi ASV ieskatā varētu prasīt vēl vairākus mēnešus, taču Krievija šajā ziņā pieprasīšot rast vienošanos pēc iespējas ātrāk.

Tomēr neatrisinātie jautājumi (t.i., visi) tālāk tikšot apspriesti arī šodien plānotajā NATO un Krievijas padomes sanāksmē Briselē, kā arī ceturtdien Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO). Tiesa, nekas neliecina, ka šīs nedēļas laikā kāda no ultimāta prasībām varētu tikt mainīta vai pieņemta.

Sergejs Rjabkovs

FOTO: AFP/SCANPIX

Kā pirmdien norādīja ASV valsts sekretāra vietniece Vendija Šermana, “[tā] bija diskusija, lai labāk saprastu viens otru un mūsu prioritātes. To mēs nevaram saukt par kompromisa meklējumiem (angļ.val. negotiating).” Savukārt Krievijas pārstāvis, ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs tiecās demonstrēt sarunu pozitīvo nozīmi krievu pusei, sakot, ka sarunas vairojot optimismu un ka amerikāņi krievu prasības rūpīgi un nopietni uzklausījuši. Neskatoties uz ticības un cerības apliecinājumiem diplomātijai, abas puses apstiprināja, ka sarunas gluži netuvojas kādam konkrētam rezultātam.

Prasības, kurām nav nekādu izredžu

Pirmā ultimāta prasība, no kuras Krievija netaisoties atkāpties, ir prasība Ukrainai un Gruzijai nemūžam netikt uzņemtai NATO aliansē. Rjabkovs norādījis, ka Krievija vēlas šādu deklarāciju redzēt līdz jūnijā plānotajam NATO samitam Madridē.