1973. gadā divi rūdīti noziedznieki Stokholmas bankā sagrāba ķīlniekus un sešas dienas nelaida tos vaļā. Laupītāji lika ķīlniekiem sēdēt ar cilpām ap kaklu un izteica draudus. Taču, kad ķīlnieku krīze beidzot bija galā, atbrīvotie ķīlnieki aizstāvēja savus pāridarītājus un pat sāka vākt naudu viņu advokātiem. Dīvainais fenomens tika nodēvēts par Stokholmas sindromu, un tas joprojām mulsina psiholoģijas pārzinātājus.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Savādā notikumu ķēde aizsākās 1973. gada 23. augustā, kad no cietuma uz laiku brīvsolī palaistais Jans Ēriks Olsons iegāja pa bankas "Sveriges Kreditbanken" durvīm Stokholmā. Rokās viņš turēja žaketi, no kuras apakšas izvilka mašīnpistoli, izšāva uz griestiem un ar tēlotu amerikāņu akcentu nobļāvās: "Ballīte tagad tikai sākas!"

Ķīlnieku sagrābšana un prasību saraksts

Olsons nebija pirmoreiz ar pīpi uz jumta. Pirmās saķeršanās ar likumu viņam bija jau pusaudža gados, un vēlāk pastrādāto bruņoto laupīšanu un vardarbīgo noziegumu dēļ viņš nonāca aiz restēm. Laikā, kad risinājās šie notikumi, viņš izcieta sodu Kalmaras cietumā.

Bankas darbiniekiem izdevās slepus izsaukt policiju, taču, kad ieradās likumsargi, Olsons vienu no viņiem sašāva rokā, bet otram, piedraudot ar ieroci, lika apsēsties krēslā un padziedāt. Izjauktā laupīšana pārvērtās par ķīlnieku krīzi, kad Olsons sagrāba par ķīlniekiem četrus bankas darbiniekus un nosauca savas prasības.

Saraksts bija diezgan iespaidīgs: vispirms no cietuma jāatbrīvo un pie Olsona jāatved rūdītais recidīvists Klārks Olofsons, ar kuru Olsons bija iepazinies ieslodzījumā, kā arī jāsamaksā trīs miljonu kronu liela izpirkuma nauda (mūsdienās šī summa atbilstu apmēram 600 000 eiro). Vēl Olsons pieprasīja viņu apgādāt ar diviem ieročiem, aizsargvestēm, ķiverēm un automašīnu.

Policija izrādīja milzīgu pretimnākšanu. Jau pēc dažām stundām bija atvests Olofsons, brangais izpirkums un pat zils "Ford Mustang" ar pilnu bāku.

Vienīgā prasība, ko sarunvedēji noraidīja - atļaut ķīlniekus paņemt līdzi automašīnā, jo noziedznieki gribēja nodrošināties, ka veiksmīgi varēs aizbēgt, netiekot aizturēti vai savainoti.

Olsons un Olofsons ar ķīlniekiem iebarikādējās bankas galvenajā glabātuvē. Turpmākajās dienās tur risinājās neparasti notikumi. Lai arī laupītāji vairākos gadījumos bija vardarbīgi pret saviem ķīlniekiem un draudēja, paši ķīlnieki visvairāk vainoja policiju un valdību.

Sešas dienas gūstā