Žurnālistikas pasniedzēja Suna Genji pagājušajā mēnesī Šanhajā tika atlaista tāpēc, ka vienkārši darīja savu darbu. Viņa aicināja savus studentus pārbaudīt oficiālos ziņojumus par 1937.gada Naņdzjinas slaktiņu - vardarbības un izvarošanas orģiju, ko tā laika Ķīnas galvaspilsētā pastrādāja Japānas armija. Cits pasniedzējs Li Tiaņtiaņs, kurš protestēja pret Sunas atlaišanu, tika ievietots psihiatriskajā slimnīcā.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Faktu pārbaudīšana ir žurnālistu darbs. Taču, tā kā Otrā Ķīnas-Japānas kara laikā notikušais Naņdzjinas slaktiņš kļuvis par vienu no Ķīnas nacionālisma pamatakmeņiem un daļu no Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) propagandas, padziļinātas uzmanības pievēršana šo notikumu patiesajai gaitai tiek pielīdzināta Ķīnas valdības kritizēšanai.

Ap Sunas atlaišanas laiku Maskavas tiesa pavēlēja slēgt Krievijas “Starptautisko Memoriālu” un cilvēktiesību centru “Memoriāls”. “Memoriāls” dibināts 1989.gadā ar mērķi izmeklēt staļiniskos noziegumus PSRS un izrādīt cieņu to upuriem. Tāpat kā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas kontrolēt vēsturisko naratīvu, noklusējot staļinisma noziegumus un uzsverot krievu tautas varonību Otrā pasaules kara laikā.

Mūsdienās demokrātiski ievēlētajiem līderim nav savu galma vēsturnieku (ASV prezidenta Džona Kenedija vēsturnieks Arturs Šlesingers bija tuvu tam), taču Rietumu demokrātijās vēsture vēl aizvien var būt ļoti politizēta. Kā piemēru var minēt to, kādu lomu mūsdienu ASV politikā spēlē verdzības vēsture.

Kamēr daži kreisāk noskaņotie ASV pagātni interpretē kā balto pārākuma vēsturi, labējā spārna politiķi cenšas skolās aizliegt mācību grāmatas, kas izvirza šādu tēzi.