Kāpēc "Seksam un lielpilsētai" nevajadzēja turpinājumu?
Foto: publicitātes
Elza Apkalne
, Autors
Kāpēc "Seksam un lielpilsētai" nevajadzēja turpinājumu?
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 2

1997. gadā iznākušais Kendisas Bušnelas romāns "Sekss un lielpilsēta" kreatīvu adaptāciju seriāla veidolā piedzīvoja 1998. gadā. Četras galvenās varones - Kerija Bredšova, Samanta Džounsa, Šarlote Jorka un Miranda Hobsa ātri kļuva par modes ikonām un iedvesmas avotiem; viņu mīlas dzīvei sešas sezonas, kopumā 94 sēriju garumā, aizrautīgi sekoja līdzi fani un skumji nopūtās, kad 2004. gadā piedzīvojums beidzās.

Tomēr ne uz ilgu laiku, jo jau 2008. gadā uz lielajiem ekrāniem parādījās filma "Sekss un lielpilsēta", kurai divus gadus vēlāk sekoja turpinājums - "Sekss un lielpilsēta 2". Filmas ne tuvu nebija tik labas kā seriāls, un šķita jau, ka seksa un lielpilsētas ēra beidzot būs laimīgi beigusies. Tomēr 2021. gadā ar seriāla turpinājumu "And Just Like That" (turpmāk AJLT) trīs no četrām draudzenēm ir atgriezušās, lai nestu milzīgu vilšanos un pierādītu - ir projekti, kurus nevajadzētu mēģināt reanimēt naudas dēļ.

"Sekss un lielpilsēta" divtūkstošo gadu sākumā iekaroja skatītāju sirdis ar atklātajām, brīžiem pat šokējošajām seksuālajām tēmām, stilīgajiem tēliem un feministisko ievirzi. Tas bija tieši tas, ko sabiedrība tobrīd gribēja redzēt - neatkarīgas, spilgtas sievietes, kuras pierāda, ka dzīve nebeidzas, sasniedzot trīsdesmit, četrdesmit un piecdesmit gadu slieksni, un sievietes sūtība nav tikai apprecēties un dzemdēt bērnus. Kā par "Seksu un lielpilsētu" izteicās Mārdža Simpsone kādā no animācijas seriāla "Simpsoni" sērijām, "tas ir par četrām tradicionāli orientētām sievietēm, kuras uzvedas kā geju vīrieši".

Divdesmit gadus vēlāk politika un sabiedriskā doma ir pārņemta ar "woke" jeb pastiprinātu uzmanības pievēršanu rasu un sociālajai diskriminācijai un nevienlīdzībai. Un seriāla veidotāju komanda, kura jau bija sapratusi, ka panākumu atslēga ir rādīt skatītājiem laika garam atbilstošu saturu, ir burtiski pārpildījuši scenāriju ar neveiklos dialogos iepītu propagandu, kas tomēr netrāpa īstajā vietā.

Daļēji tas varētu būt tāpēc, ka potenciālā mērķauditorija ir seriāla vecie fani jeb tie, kuri šobrīd ierindojas "būmeru" un "mileniāļu" kategorijās. Un vecuma grupa no sešdesmit līdz trīsdesmit neuzskata, ka ir aizraujoši tik acīmredzami tikt izglītotiem par Z paaudzes ideāliem. Savukārt jaunieši, kas varbūt arī pieņemtu seriālā notiekošo par izklaidējošu, gluži vienkārši nav ieinteresēti sekot līdzi nobriedušu dāmu piedzīvojumiem, jo viņiem ir savi seriāli ar savas paaudzes varoņiem.

Tēmas
Uz augšu