Tauta pret 0.001%: Kazahstānas protesti tuvplānā
Svetā Andreja universitātes Centrālāzijas eksperta skatījums
Foto: Reuters/ScanPix
Toms Rātfelders
, Politikas zinātnes doktorants, ārpolitikas analītiķis
Tauta pret 0.001%: Kazahstānas protesti tuvplānā
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 1

Janvāra sākuma protesti Kazahstānā radīja plašu starptautisku rezonansi. Energoresursu cenu dubultošanās ātri vien eskalējās plašās nekārtībās, kuras piespieda prezidentu Kasimu Žomartu Tokajevu lūgt Krievijas dominētās Kolektīvās drošības līguma organizācijas palīdzību. Ar viedokli par Kazahstānas elites iekšējiem ķīviņiem, protestu dinamiku un ārējo spēlētāju lomu dalījās Svētā Andreja universitātes asociētais profesors Centrālāzijas jautājumos Filipo Kosta Buranelli.

Kas īsti izraisīja protestus Kazahstānā? Tas bija tikai degvielas cenu kāpums, vai arī tur ir kādi dziļāki iemesli?

Iemesli bija vairāki, taču galvenais bija sabiedrībā valdošā nodevības un neapmierinātības izjūta pret varu. Protesti, kurus mēs redzējām valsts rietumu daļā, noteikti bija saistīti ar degvielas un gāzes cenu dubultošanos, bet tā bija tikai aisberga redzamā daļa. Korupcija, amatpersonu nesodāmība un solījumu nepildīšana jau gandrīz 10 gadu garumā bija tie elementi, kuri iedzīvotājiem lika iziet ielās.

Pasaules ekonomikā bieži runā par 1% pret 99% nevienlīdzības attiecību. Respektīvi, 1% iedzīvotāju saņem lauvas tiesu no valsts bagātības, bet 99% saņem drupačas. Kazahstānā šī situācija ir vēl dramatiskāka – aptuveni 200 cilvēkiem pieder gandrīz vai viss.

Tēmas
Uz augšu