Jāizslēdz gaisma, jāizskrūvē daļa spuldzīšu, drēbes jāmazgā naktī, kad elektrība ir lētāka... Ģimenes dara visu iespējamo, lai kontrolētu elektrības patēriņu, taču rēķini tik un tā ir nepanesami lieli.

Anli un Alars cenšas kontrolēt elektrības patēriņu tik daudz, cik vien iespējams: elektrības cenai tiek sekots līdzi īpašā lietotnē, drēbes tiek mazgātas naktī, kad elektrība ir lētāka, apgaismojums tiek ieslēgts vien tad, kad tas ir absolūti nepieciešams, un reizēm no trim spuldzītēm divas tiek izskrūvētas. "Mēs smējāmies, ka esam vienīgie, kam mājas ārpusē nav izliktas Ziemassvētku lampiņas. Ziemassvētku laikā lampiņas, kas rotāja eglīti, tika ieslēgtas vien divas reizes," stāsta ģimene, kurā valda apmulsums, jo visi elektrības ietaupīšanai pielietotie paņēmieni ir jau izsmelti, bet rēķins tik un tā ir milzīgs.

"Viens no mūsu bērniem ir īpaši alerģisks. Viņam praktiski pret visu ir alerģija: spalvām, putekļiem... Lai ar to cīnītos, mums ir atsevišķs aparāts, kas attīra gaisu, – pat to esam atvienojuši no elektrotīkla! Attīrītājam būtu jābūt arī augšstāvā, bet to mēs pašreiz neizmantojam," stāsta ģimene.

Pārtikas bankas vadītājs Piets Boerefijns stāsta, ka bankā nedēļas laikā pēc palīdzības vēršas aptuveni 14 000 cilvēku. Tas ir vairāk nekā viens procents no visiem Igaunijas iedzīvotājiem.

Daudzbērnu ģimenes savienības valdes locekle Katrina Kīsa norāda, ka straujais dzīves dārdzības pieaugums tieši ietekmē lielās ģimenes: viņiem lielākoties nav tik daudz iespēju uzkrāt rezerves, ko varētu izmantot negaidītu tēriņu segšanai.

CopyLinkedIn Draugiem X