Jauns gads, jauna krīze, politika – vecā. Valdība un Saeima strādā krīzes režīmā nu jau gandrīz divus gadus, un varētu pieņemt, ka valsts pārvaldē ir izstrādāti krīzes vadības principi, mācoties no agrīni pieļautajām kļūdām. Tomēr „kļūdas” izrādās skaļi neizteikti, instinktīvi politiskie principi. Piedāvāju analīzi par krīzes vadību Latvijas politiķu gaumē, kā arī dažus iespējamos skaidrojumus, kāpēc katra nākamā krīze tikai vairo spriedzi, bezcerību un dusmas.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Četri soļi krīzes vadībā

Valdošās koalīcijas reakcija uz politiskiem notikumiem, kas tiešā veidā ietekmē gan mājsaimniecību sociālekonomisko stāvokli, gan iedzīvotāju izjūtas, ir kļuvusi smieklīgi paredzama. Ja vēl pandēmijas sākumā valdības novēloto, nepārdomāto un neskaidro atbalstu varēja pamatot ar patiesi unikālu globālo situāciju, tad patlaban reakcija uz pieaugošajām energocenām drīzāk liecina par politisku racionalitāti, kas nebūt nav nejauša.