Šajā ziemā energoresursu cenas ir ļoti augstas, tādēļ jārēķinās ar milzīgiem rēķiniem par apkuri un elektrību. Turklāt – arī valdība ir lēmusi palīdzēt iedzīvotājiem tikt galā ar šo situāciju. Cik ilgi turpināsies energoresursu cenu kāpums un vai valsts atbalsts būs pietiekošs, to skaidro lielāko banku Latvijā ekonomisti.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Cenu kāpums: pie iepriekšējām cenām, iespējams, neizdosies atgriezties

Energoresursu cenas šobrīd mainās dažādos virzienos. Vairākiem svarīgiem resursiem tās jau ir sākušas samazināties.

“Elektrības cenas janvārī gandrīz noteikti būs zemākas nekā pērnā gada nogalē. Decembrī vidējā elektrības cena “Nordpool” Latvijas zonā bija 207,40 eiro par MWh, laikā no 1. līdz 20. janvārim vidējā cena bija 140,7 eiro par MWh. Tas gan joprojām ir ievērojami dārgāk nekā novembrī (125,4 eiro), oktobrī (106,4 eiro), visā pagājušajā gadā (88,78 eiro) un jo īpaši 2020. gadā (34,05),” skaidro bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš norāda, ka nedaudz nomierinājusies ir arī gāzes cena. 19. janvārī tā (TTF indekss piegādēm pēc mēneša) bija 73,15 eiro par MWh, vidēji iepriekšējos trīs mēnešos cena bija 93,40 eiro par MWh. Gāzi ar piegādi pēc gada šobrīd var nopirkt apmēram par 40 eiro/MWh. Tas gan joprojām ir divas reizes dārgāk par vēsturisko normu.

“Diemžēl šogad strauji aug naftas cena, tātad dārgāka kļūs arī degviela. Naftas cena 19. janvārī sasniedza 88 dolārus par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš 2014. gada. Ļoti strauji dažu pēdējo mēnešu laikā pieaugušas arī enerģētiskās koksnes cenas, taču tās joprojām ir ļoti izdevīgas,” tā Strautiņš.