Divi vecāki, kas strādā vidusmēra darbus, audzina divas atvases un šobrīd domā par trešo. Ģimene dzīvo pieticīgi, bet ne trūkumā - naudas pietiek visām pamatvajadzībām, bet ne pašiem savai dzīvesvietai. Tāda ir daudzu Latvijas ģimeņu realitāte - pārāk turīgi, lai tiktu pie jebkāda valsts vai pašvaldības atbalsta mājokļa uzturēšanai, bet pārāk nabadzīgi, lai veidotu iekrājumus un iegādātos paši savu mājokli. Ekonomikas ministrija jau 2020.gadā solīja, ka piedāvās visaptverošu mājokļu politiku, lai palīdzētu risināt sasāpējušos dzīvesvietas jautājumus Latvijas sabiedrībai, tomēr ir jau gandrīz 2022.gada februāris un plāna kā nav, tā nav. 

ABONENTIEM ABONENTIEM

Domnīcas "Providus" veiktajā pētījumā norādīts, ka mājokļa politikai Latvijai ilgi nav tikusi pievērsta uzmanība. Krišjāņa Kariņa valdība mājokļa politikas jautājumu iekļāva rīcības plānā, tomēr būtiskas izmaiņas, atskaitot ALTUM garantijas saņēmēju loka paplašināšanu, nav novērotas. Turklāt, paplašinot ALTUM garantijas saņēmēju loku, netiek risināta cita samilzusi problēma - atbalsta trūkums mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem, kurām trūkst finansiālās kapacitātes, lai veidotu uzkrājumu un iegādātos mājokli atbilstoši savām vajadzībām. Proti, Liānas un daudzas citas Latvijas ģimenes pašvaldības un valsts iestāžu skatījumā ir pārāk bagātas, lai varētu pretendēt uz jebkādu atbalstu mājokļa uzturēšanai, taču banku ieskatā tās nav pietiekami maksātspējīgas, lai saņemtu aizdevumu savas ģimenes vajadzībām atbilstošas dzīvesvietas iegādei.