Arvien plašāks izsmalcinātu novērošanas tehnoloģiju lietojums, tai skaitā digitālā uzraudzība, nozīmē, ka disidentiem autoritārā režīma valstīs kļūst grūtāk izvairīties no valsts radara. Tūkstošiem slepeno dienestu aģentu Baltkrievijā, Ķīnā, Krievijā un daudzās citās valstīs novēro, noklausās un izseko režīma oponentus. Kāds pētījums secina, ka 2019. gadā 39% valdību izmantoja novērošanas tehnoloģijas, daļēji vai pat pilnībā pārkāpjot savu pilsoņu tiesības uz privātumu.

Autoritāri režīmi izmanto izsekošanu, lai ar baiļu atmosfēru atturētu tautu no protestiem, tomēr izsekošana var iedrošināt cilvēkus iestāties pret režīmu.