Aukstais karš beidzās pirms 30 gadiem. Taču kopš 2007.-2008. gada finanšu krīzes tas ne tikai ir atgriezies, bet pārvērties par remdenu hibrīdkaru. Tagad, kad ASV un to Eiropas sabiedrotie cenšas tikt galā ar Krievijas iebrukuma draudiem Ukrainā, pie apvāršņa parādījies "karstā" kara rēgs. Pielabināšanās nacistiskajai Vācijai 1938. gadā ir kļuvusi par pievilcīgu vēsturisku analoģiju, jo tas bija pagrieziena punkts starpkaru perioda "aukstajā karā", kas reālu karu padarīja šķietami neizbēgamu.

Minhenē dzima secinājums – nekad nepiekāpieties diktatoriem. Pēc 1945.gada tas vairākkārtīgi novedis pie smagām sekām. Piemēram, 1956.gadā Lielbritānijas premjerministrs Entonijs Īdens (kurš 1938.gadā, tikai dažus mēnešus pirms Minhenes, atkāpās no ārlietu ministra amata) kļūdaini novērtēja Ēģiptes prezidentu Gamalu Naseru kā jauno Hitleru. Dažus gadu desmitus vēlāk ASV prezidenti Džordžs H. V. Bušs un Džordžs V. Bušs kļūdījās, to pašu birku piekarinot Sadamam Huseinam. Šī analoģija attaisnoja katastrofālu kļūdu, kas pamatīgi izmainījusi pasaules politikas veidolu.

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X