Laiku līdz decembra beigām pavadu priecīgā satraukumā un neviltotā lepnumā par sevi. “Tikai raksturā spēcīgs cilvēks spēj apņemties tik daudz kā es,” nodomāju ik vakaru pirms miega. Vakaros stundām ilgi pētu internetā skriešanas apavu atlaides, trenažieru zāles, veģetārās receptes un jogas pamatus. Veikalā, dodoties pie čipsu un alus plauktiem, allaž piestāju pie tām kartona maizītēm jeb galetēm, noglāstu tās ar pirkstu galiem, maigi uzlūkoju un čukstu: “Tiksimies jau drīz – 1. janvārī.”