Tā rīkojās Marģiris. Viņa "loze" obligātajam dienestam Lietuvas armijā izkrita 2017.gadā. Viņš gan sarakstā atradās diezgan zemu, taču viņš uzreiz zināja, ka vēlas sākt militārās apmācības. "Es pieteicos kā brīvprātīgais. Tā kā man ir nelielas problēmas ar redzi, man nācās pacīnīties, lai manu vārdu sarakstā paceltu augstāk," iesmej Marģiris. Viņš laiku dienestā atceras ar prieku un lepnumu, un to vairo apziņa, ka lēmumu brīvprātīgi pieteikties dienestam pavadīja draugu un ģimenes atbalsts. "Cilvēki par mani priecājās un lēmumu atbalstīja, pat iedrošināja, neatceros, ka kāds būtu teicis kaut ko negatīvu," domīgi novelk Marģiris. Viņa ieskatā armija un militārās apmācības nenozīmē tikai ieroču vicināšanu un spēka lietošanu.