Būsim reāli par reālpolitiku
Hārvarda Universitātes profesora viedoklis
Foto: GERTRUD ZACH/AFP/Scanpix
Būsim reāli par reālpolitiku
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 3

Vai pašreizējo krīzi Ukraina izraisīja reālpolitikas trūkums ASV ārpolitikā? Kā uzskata daži analītiķi, liberālā vēlme kultivēt demokrātiju bija tā, kas virzīja NATO paplašināšanos līdz pat Krievijas robežām, liekot prezidentam Vladimiram Putinam sajusties arvien apdraudētākam. Ja raugās no šādas perspektīvas, tad nav pārsteigums, ka Putins pieprasa sev tādu ietekmes sfēru, kas analoga ASV kādreizējai ietekmei Latīņamerikā, kas bija balstīta uz Monro doktrīnu.

Tomēr reālistu argumentam ir kāda nepilnība: NATO 2008. gada lēmums (ko intensīvi virzīja Džordža V. Buša administrācija) uzaicināt Gruziju un Ukrainu kaut kad pievienoties aliansei būtu grūti raksturot kā liberālu un nevirzīja liberāļi. Reālisti drīzāk domā par laiku pēc Pirmā pasaules kara, kad prezidenta Vudrova Vilsona liberālisms noveda pie legālistiskas un ideālistiskas ārpolitikas, kura galu galā nespēja novērst Otro Pasaules karu.

Attiecīgi 20.gadsimta 40.gados tādi politikas zinātnieki kā Hanss Morgentau un diplomāti kā Džordžs Kenans brīdināja amerikāņus, ka turpmāk viņiem jābalsta sava ārpolitika reālismā. Kā Morgentau skaidroja 1948. gadā, “valstij nav tiesību pieļaut, ka tās morālā neapmierinātība ar brīvības aizskārumu traucē veiksmīgu politisko darbību”.

Tēmas
Uz augšu