Kā NATO sabiedrotos, tā pašus vāciešus satraukusi Vācijas kanclera Olafa Šolca šķietamā nespēja demonstrēt skaidru nostāju un līderību. Pārmetumi starptautiskā mērogā plaši izskan gan par Vācijas nevēlēšanos piegādāt Ukrainai militāros aizsardzības ieročus (tostarp arī tos, ko pārdevuši citām valstīm), gan neskaidrajiem izteikumiem par potenciālajām sankcijām Krievijas agresijas gadījumā.
Saspringti laiki Ukrainas krīzes dēļ šobrīd jūtami ne vien Eiropas austrumos, bet arī rietumos, kur lielvalstīm jāspēj ieņemt pārliecinošas pozīcijas un, galvenais, veikt izlēmīgas darbības.
Šonedēļ aprit divi mēneši, kopš Vācijas kanclers Olafs Šolcs stājās amatā kā vācu “dzelzs lēdijas” pēctecis. Neskatoties uz piederību citai partijai, viņš priekšvēlēšanu laikā sevi pozicionēja kā piemērotāko Merkeles sekotāju, jo gadiem ilgi bija darbojies viņas valdībā kā apdomīgs un nosvērts finanšu ministrs. Tomēr, ģeopolitiskajam, pandēmijas un inflācijas spiedienam pieaugot, vācieši sāk izteikt neapmierinātību ar līdera trūkumu. Sociālās saziņas vietnē Twitter lielu popularitāti ieguvusi mirkļbirka #WoIstScholz jeb “Kur ir Šolcs”.