Viens no izaicinājumiem, ar kuru šodien sastopas Nacionālie bruņotie spēki (NBS), ir nepietiekamais karavīru skaits. Vienlaikus situācija reģionā turpina saasināties. Šie un citi faktori piespiež politiķus domāt, kā paaugstināt Latvijas drošību. No pirmā acu uzmetiena obligātais militārais dienests (OMD) ir acīmredzama atbilde. Beigu beigās Latvija ir vienīgā Ziemeļeiropas valsts, kur tas nav obligāts. Tomēr NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš uzskata, ka OMD nav jāievieš un valsts aizsardzība jābūvē uz brīvprātības principa, nevis piespiedu kārtā. Otrajā rakstā no sērijas par obligāto militāro dienestu TVNET salīdzina abu iestāžu pozīcijas.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Iemesls šai rakstu sērijai ir aizsardzības ministra Arta Pabrika (“Attīstībai/Par”) nesenā intervija Latvijas Radio. Tajā viņš teica, ka obligātā dienesta jautājums vairs nav tabu. Kas ir mainījies? Īsa atbilde — ģeopolitiskā situācija. Pēdējā pusgada laikā Krievija palielinājusi karaspēku pie rietumu robežām. Turklāt tā izvirzījusi ultimātu gan NATO, gan ASV, kurā pieprasa Ziemeļatlantijas aliansei nepaplašināties uz austrumiem.

Stāvokli pasliktina arī tas, ka Latvijai ir par maz karavīru. Pat ja ārējie apstākļi nesaasinātos, tuvāko divu gadu laikā jāuzņem vismaz 1200 karavīri un 2000 zemessargi. Kāpēc tieši tik daudz? Lai īstenotu Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu, kas veido pamatu armijas tālākai modernizācijai. Personāls ir dienesta neatņemama sastāvdaļa un nepieciešams, lai apkalpotu un lietotu ekipējumu.