Mājupceļā uzzinām, ka Sapira pati ir pieveikusi Izraēlas Nacionālo taku uzreiz pēc armijas, kā jau tas ir ierasts ebreju jauniešu vidū. Jā, armija šeit ir obligāta arī meitenēm. Pēc takas noiešanas viņa prātojusi, ka būtu jauki, ja arī viņas ģimene varētu kļūt par “takas eņģeļiem”, tomēr īsti nebija brīvas vietas, kur viesus izmitināt. Pirms diviem gadiem autoavārijā gāja bojā viņas brālis. Dzīvoklī viena istaba kļuva tukša. Mamma no sākuma apsvēra adopciju, bet beigu galā izlēma par labu kļūšanai par “takas eņģeļiem”. Skumjš stāsts. Tomēr šķiet dīvaini, ka tagad zinām, ka esam izmitināti viņas bojāgājušā brāļa istabā. Īsti nesaprotam, ko ar šādu informāciju pasākt.