"Mēs redzam, ka Latvijā arvien vairāk tiek īstenoti tā dēvētā mērķētā pikšķerēšana," min Kaškina. Parasti pikšķerēšana notiek, lai piekļūtu lietotāju datiem, piemēram, bankas konta detaļām. Tā ir nejauša, jo epasti ar inficēto pielikumu vai viltus interneta saiti tiek sūtīti pastāvīgi. Taču mērķētā pikšķerēšana tiek veikta pret kādu konkrētu objektu vai institūciju, lai iegūtu kādu svarīgu informāciju. "Epastu no kāda Nigērijas prinča jūs droši vien nevērsiet vaļā, bet, ja epasts ir no kāda jums pazīstamā, tad iespēja, ka atvērsiet inficēto pielikumu, ir daudz lielāka," uzsver Kaškina.