Epidēmijas piedzīvotas un pārdzīvotas visos laikos. Mēris, spāņu gripa, AIDS u.c. izraisīja haosu sabiedrībā, atstājot nospiedumus arī mākslā. Papētīju literatūru un mākslu. Atklāju, ka vislielākos nospiedumus sava laika autoru darbos tomēr atstājis sifiliss. Slimība, kas saistās ar kaunu, negodu, bet tai tiek „pierakstīta klāt“ arī ģenialitāti izraisoša identitāte un dzīves baudījuma īpatnība. Mazliet par to arī šajā rakstā.

Eiropas valstīs sifilisa nelaime konstatēta jau renesanses laikā, taču lieli uzliesmojumi sākas vēlāk. Zviedru dziesminieks Karls Mihaels Belmans (Carl Michael Bellman) balādē „Uzmani degunu!“ brīdina draugus no deguna deformācijas, kas bija visai parasts sifilisa izpausmes simptoms. Franču gleznotājs Eduards Manē (Édouard Manet) attēlo dīvānā atlaidušos kailo Olimpiju, kurai ap kaklu apvīta lentīte, lai slēptu sifilisa izsitumus. Norvēģu dramaturga Henrika Ībsena lugā „Spoki“ Osvalds Alvings manto sava tēva grēkus slimības formā. Kā norāda Elīna Šovaltere (Elaine Showalter), sifilisa epidēmija kļuva par simbolisku gadsimta beigu liecību - ”the symbolic disease of the fin de siècle” sadzīvē un mākslā.

CopyLinkedIn Draugiem X