Viņu 100. jubilejā apsveica Baidens. Pieminot mūžībā aizgājušo Vilhelma Purvīša meitu Marionu
No TVNET arhīva
Mariona ASV, veco ļaužu aprūpes namā Foto: Foto – no personīgā arhīva
Antra Feldmane
, TVNET Planēta | Klik Apkārt pasaulei redaktore
Viņu 100. jubilejā apsveica Baidens. Pieminot mūžībā aizgājušo Vilhelma Purvīša meitu Marionu
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

Ainavists Vilhelms Purvītis ir viena no galvenajām personībām Latvijas 20. gadsimta pirmās puses vizuālajā mākslā un sabiedriskajā dzīvē. Spožais ainavists, kuru dēvē arī par sniega filosofu, savos darbos iemūžināja četrus Latvijas gadalaikus – dubļus, ledus vižņus gar upju krastiem, agra pavasara palus, sniega kupenas, ziedošus kokus. Purvīša ainavas ir ziemeļnieciski skarbas.

Tās ir piepildītas ar melanholiju un pārlaicīgu varenību. Mākslinieks visu mūžu daudz un kaislīgi strādāja. Viņš kļuva par Rīgas pilsētas Mākslas muzeja direktoru, dibināja Latvijas Mākslas akadēmiju, bija pasniedzējs un autoritāte studentiem, kuriem katrs savs darbs sākumā bija jāatrāda Purvītim. Stingrs, principiāls un mērķtiecīgs. Tādu mēs viņu ieraugām retajos tālaika portretos. Šogad viņam aprit 150 gadu. Taču Purvītis bija arī vīrs sievai Karolīnei un tētis audžumeitai Marionai, kura, kā izrādās, dzīvo rimtu ikdienu ASV veco ļaužu aprūpes namā.

Vien retais zina par Marionas aristokrātisko izcelsmi un bēgļu gaitām, kas viņu aizveda uz šo svešādo zemi.

Taču nu Mariona ir atklāta. Pie viņas viesojās fonda “Viegli” pārstāves Žanete Grende un Elīna Kursīte, kuras iesākušas vērienīgu darbu pie Purvīša muzeja izveides mākslinieka dzimtajās mājās – Taurupes pagasta Vecjaužos.

Šī satikšanās, visdrīzāk, nevarēja notikt ātrāk, jo tā notika tieši laikā – mirkli pirms Marionas 100. dzimšanas dienas, kurā viņu apsveica ASV prezidents Džo Baidens.

Džo Baidena parakstīts apsveikums Marionas 100. jubilejā
Džo Baidena parakstīts apsveikums Marionas 100. jubilejā Foto: Foto – no personīgā arhīva

Par topošo Purvīša muzeju, ceļu pie Marionas, garīgo satikšanos ar dižo latviešu mākslinieku un par to, kas liek degt, stāsta Žanete Grende un Elīna Kursīte.

“Viss bija tā,” stāstu par tikšanos ar Purvīša audžumeitu Marionu Vitans iesāk Elīna. Patiesībā “viss” sākās vēl agrāk.

Purvīša “misija”, kā to sauc fonda “Viegli” dalībnieki, sākās pirms diviem gadiem, kad “vieglieši” devās pārgājienā no Tartu uz Dundagu “kopā” ar Krišjāni Baronu.

“Naktsmājas lūdzām Purvīša muzejā. Tas tobrīd piederēja Nīderlandes pilsonei Margaritai Lestradei. Tur mēs arī palikām, brīnišķīgi iestādījām ābeli Purvīša dārzā, neko ļaunu nedomādami.

Margarita izteica vēlmi Purvīša māju un piederošo zemi nodot sabiedrībai, jo gribēja, lai tajā darītu vairāk. Ar fonda “Viegli” dalībniekiem pārrunājām iespēju pieņemt dāvinājumu, jo tas tomēr uzliek arī pienākumus un atbildību.

Taurupes pagasta Vecjauži – Purvīša dzimtās mājas
Taurupes pagasta Vecjauži – Purvīša dzimtās mājas Foto: www.visitogre.lv

Nolēmām to pieņemt – Margarita uzdāvināja 80 hektārus zemes un Purvīša dzimtās mājas,” stāsta Žanete.

Fonds “Viegli” strādājis arī pie Imanta Ziedoņa muzeja izveides un šogad organizēs pirmās pavasara talkas arī Vecjaužos – 24. aprīlī, kā arī 4. maijā un Muzeju naktī – 14. maijā.

Darba ir daudz. Viss ir aizaudzis un nesakopts, bet pēc tam, kad teritorija tiks iztīrīta, sāksies arhitektoniskie darbi, kurus uzņemsies Andris Kronbergs.

Par muzeja grafisko identitāti rūpēsies dizaineris Aigars Mamis, bet Elīna un Žanete, ilgi nedomājot, jau devās uz ASV.

Foto: Foto – no personīgā arhīva

“Es sapratu, ka par Purvīti nezinu pilnīgi neko,” saka Elīna. “esmu redzējusi viņa darbus, taču zināšanas ir ikdienas līmenī.

Kā jau normāls cilvēks – iegūglēju “Vilhelms Purvītis”, jo viņš mani interesē kā cilvēks. Drīz apjautu, ka viņam ir meita, taču par viņu informācijas ir maz.

Kā izrādās, viņa ir dzīva, viņai ir 99 gadi un viņa dzīvo ASV, Ohaio štatā.”

Žanetei, savukārt, ir plāns, kā atrast jebkuru cilvēku Amerikā.

Barona pārgājiena laikā tapusi filma, kurai vajadzēja Ilmāra Dzeņa mūziku. Kā pajautāt atļauju to izmantot pašam Ilmāram?

“Skatos – viņš dzīvo Floridā, pilsētā N. Zvanu uz šīs pilsētas latviešu draudzi. “Labdien, šeit zvana Žanete no Latvijas.

Man vajadzētu Ilmāra Dzeņa tālruņa numuru.” Jā, man saka, lūdzu. Piezvanām Ilmāram Dzenim un vaicājam, vai varam izmantot viņa dziesmu “Taurenīt, taurenīt”. Jā, viņš saka, lūdzu.

Zvanu uz Kolumbus latviešu draudzi un saku, ka man vajadzētu atrast Purvīša meitu Marionu Vitans. Mēs vienkārši “ieslēdzam” cilvēkus, viņi sāk meklēt, un aptuveni divu trīs dienu laikā tiek saņemta atbilde, ka Mariona ir dzīva.”

Mariona šobrīd uzturas veco ļaužu aprūpes namā. Par viņu gādā kaimiņi, kuriem Mariona ir vienkārši ome.

Mariona un Žanete
Mariona un Žanete Foto: Foto – no personīgā arhīva

“Vieglieši” nezināja, vai šī saruna vispār izdosies. Elīnai ir pieredze antropoloģijas ekspedīcijās pa Latviju, kuru laikā viņa intervējusi seniorus. Žanete sarunājās ar Ziedoni viņa pēdējos dzīves gados.

Lai runātu ar vecu un nosacīti slimu cilvēku, ir vajadzīga liela pacietība un empātija, viņas saka.

Nebija skaidrības, vai aprūpes nams ielaidīs viesus, jo – kovids.

Pēteris Auzers, Amerikas latvietes Ilzes Jurkānes brālis, dzīvo ASV un tieši viņš palīdzēja sarūpēt, lai tikšanās būtu iespējama. “Mums bija svarīgi lai tur, pilsētā, ir kāds stabils cilvēks, kuram ir auto, kurš runā gan latviski, gan angliski,” saka Žanete.

Marionas lielā jubileja
Marionas lielā jubileja Foto: Foto – no personīgā arhīva

Pansionātā ar Marionas kaimiņiem izveidojās labs un ciešs kontakts. Viņi, tāpat kā daudzi citi Marionai tuvu esoši latvieši, draugi un kolēģi, nezināja, ka Mariona ir slavena mākslinieka audžumeita.

Mariona šo faktu slēpa.

Vien tad, kad kolēģiem Ohaio Universitātes laboratorijā, kur viņa visu mūžu strādāja pie šķirnes lopu atlases, nācās atvainoties par latvisko akcentu baltvācietes valodā, noskaidrojās, ka Mariona dzīvojusi brīvajā Latvijā.

Viņai, tāpat kā daudziem trimdiniekiem, ir kauns par Padomju Savienības laiku. Bēgļu gaitās ne viens vien “aizbēgušais” visu mūžu ir spiests sadzīvot ar nepārejošu zaudējumu un traumu.

Foto: Foto – no personīgā arhīva

“Kaimiņi saprata, par ko šis ir. Par misiju. Mariona bija ļoti piesardzīga. Viņa neticēja, ka esam atbraukuši no Rīgas.

Uz mūsu jautājumiem viņa atbildēja izvairīgi, mēs atradām veidu, kā ar viņu komunicēt – caur fotogrāfijām.

Tajās viņa atpazina savu vecmāmiņu Irmu, Aspazijas ielas dzīvokli, pamāti Karolīni. Mācījusies 2. ģimnāzijā, un tas esot bijis “funny” laiks. Viņa to visu stāstīja caur prieku un asprātību, ar sev raksturīgajiem skarbi ciniskajiem jokiem,” saka Elīna.

Marionas skaistā jaunība
Marionas skaistā jaunība Foto: Foto – no personīgā arhīva

“Tas, kas, manuprāt, tādā vecumā ir svarīgi – viņa prot jokot par nāvi. Ir laiks mest šo mēteli nost, viņa ir gatava nomirt.” Marionas mamma Karolīne viņai likusi veselīgi ēst, tas arī esot viņas cienījamā vecuma “iemesls”.

22. februārī, savā 100. jubilejā viņa saņēma apsveikumu no Džo Baidena, tikmēr Latvijā Vilhelma Purvīša un Karolīnes kapavieta pēc viņu pārapbedīšanas 1994. gadā stāv nesakopta un aizaugusi.

“Ja tas nav pārāk sarežģīti, es gribētu būt apbedīta Latvijā,” atvadoties Mariona teica “viegliešiem”.

Kad sākās karadarbība, Mariona no Rīgas dzīvokļa Aspazijas bulvārī pārcēlās uz Jelgavu, kur Karolīnai bija namiņš. Kad to nodedzināja, viņi devās bēgļu gaitās uz Vāciju ar Purvīša darbiem, no kuriem daudzi simti ceļā pazuda.

Tētis dabā
Tētis dabā Foto: Latvijas Nacionālais arhīvs

Purvītis saslima un nomira 1945. gadā, 72 gadu vecumā, bet Karolīne, būdama ar aristokrātisku baltvācietes izcelsmi, Vācijā jutās labi un tur palika.

Mariona palīdz tētim gleznot
Mariona palīdz tētim gleznot Foto: Latvijas Nacionālais arhīvs

Marionai ar Karolīni nebija labas attiecības. Karolīne bija stingra un nepiekāpīga, tādēļ Mariona 1952. gadā “aizlaidās” uz ASV. Tur viņa sastapa savu nākamo vīru Borisu, kurš par viņu bijis 10 gadus vecāks. Boriss Marionai iepatikās uzreiz.

Abi, kā var noprast pēc fotogrāfijām, līdz pat viņa nāvei bijuši laimīgā, skaistā un priecīgā laulībā. Daudz smējušies, kopā ceļojuši.

Mariona otrreiz neapprecējās, arī savu bērnu viņiem nebija. Ar latviešiem draudzējušies vien laulības laikā, pēc tam – mazāk.

Ar vīru Borisu
Ar vīru Borisu Foto: Foto – no personīgā arhīva

Purvīšu pāris Karolīnes brāļa meitu Marionu adoptēja 1940. gadā. Šādu ģimenisku saišu veidošana tolaik neesot bijis retums.

Marionai Purvītis vienmēr bija tētis. Izcils cilvēks brīnišķīgā laikā.

Ja viņam kas nepatika, labāk no istabas ārā nerādīties. Ja viņam negaršoja Karolīnes gatavotais ēdiens, tad piecēlās no galda un devās uz restorānu. Purvītis visu mūžu daudz smēķēja un daudz strādāja. Viņš pret meitu bija mīļš, vienmēr klātesošs un vēlīgs.

Ar latviešu draugiem ASV
Ar latviešu draugiem ASV Foto: Foto – no personīgā arhīva

Mariona nesa saulessargu un gleznošanas kasti uz tēta vietām, kurās viņš stundām gleznoja ainavu skices, lai vēlāk tās sapludinātu viņam tik raksturīgajā stilā – vienotā, monumentālā darbā.

Ģimenē visiem bija ieaudzinātas milzīgas darba spējas. Pie Purvīša uz studiju regulāri viesojās studenti, arī jauni vīrieši, Mariona pildīja tēta asistentes pienākumus. Purvītis daudz ceļoja un bija viens no retajiem māksliniekiem, kurš savus darbus izstādīja visā Eiropā un kurš strādāja arī kā izstāžu kurators. To visu viņš darīja, paralēli vēl vadot mākslas muzeju un pasniedzot.

Meita viņu vienmēr ļoti mīlēja, kaut ārēji viņš vairāk atgādināja skarbo un nepieejamo vīru.

“Mūsu lielākais sasniegums šī ASV brauciena laikā bija tāds, ka mēs tur sastapām cilvēku – Marionas tēti Vilhelmu. Viņš tur bija klātesošs,”

saka Žanete piebilstot, ka tikšanās bija piepildīta ar asarām un milzu aizkustinājumu.

Jau šonedēļ, 3. martā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tika atzīmēta Vilhelma Purvīša 150. dzimšanas diena.

Vilhelms Purvītis kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas absolventiem
Vilhelms Purvītis kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas absolventiem Foto: Wikipedia.org

Visa gada garumā paredzēti vērienīgi pasākumi – Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā „Pilot” atklās izstādi “Musa x Paradisico x Purvītim 150”.

Maija beigās gaidāma izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar lakonisku nosaukumu – “Purvītis”.

Kultūras institūcijas Latvijā piedāvās plašu un daudzveidīgu notikumu programmu, bet 1. jūlijā apmeklētāji aicināti uz pirmo iepazīšanās izstādi arī Purvīša topošajā muzejā Vecjaužos.

Tēmas
Uz augšu