Vēl tikai pirms dažām dienām kādā no milzīgajiem Ļvivas padomju laika rūpnīcu kompleksiem nedēļas nogalēs dārdēja elektroniskā mūzika, pa garajiem gaiteņiem no vienas deju zāles uz citu klīda jauniešu bari un vēl tikai apsprieda iespējamo Krievijas uzbrukumu Ukrainai.
Un tad, kad notika tas, kam daudzi atteicās noticēt, burtiski dažu dienu laikā tā no populāras jauniešu izklaides vietas pārvērtās par kara rūpnīcu. Vietu, kurā tie paši jaunieši sāka ražot tūkstošiem Molotova kokteiļu, prettanku ežus un dzelkšņu ķēdes, ko mest zem riepām okupantu autotehnikai.