Iedziļinoties Ukrainas energo profilā, redzams, ka tā ir valsts, kura ar pietiekami lielām investīcijām varētu ne tikai pilnībā nodrošināt savas vajadzības, bet eksportēt plaša spektra energoresursus. Īpaši vērtīga Ukraina kā enerģijas avots būtu Eiropai. Ukrainai ir nafta, dažādi kurināmie, tostarp dabasgāze un ogles, termoelektrostacijas un vairākas atomelektrostacijas, tai skaitā lielākā Eiropā - Zaporižjā. Ukraina savās zemes dzīlēs iegūst atomelektrostaciju darbībai nepieciešamo urānu un cirkoniju, lai ražotu kodoldegvielu. Šobrīd Ukrainā augošā Krievijas agresija izraisījusi diezgan pamatotu satraukumu par atomelektrostaciju drošību un potenciālu kodolkatastrofu, kamēr Krievijas prezidents Putins savā propagandā runā par draudiem, ka Ukraina plāno atgriezties pie kodolieroču ražošanas un to ir jāaptur.

Medijos jau vairāk kā nedēļu dominē Krievijas iebrukums Ukrainā un tur notiekošā aktīvā karadarbība. Civiliedzīvotāju ciešanas, sprādzieni, pilsētu bombardēšana, nogalinātie, bēgļi ir tas, kas šobrīd piepilda mūsu ikdienu un prātus. Konflikta sākumā parādījās informācija par traģiskās Černobiļas atomelektrostacijas (AES) iesaisti konfliktā starp abām pusēm, kas beidzās ar stacijas nonākšanu Krievijas spēku rokās. Ņemot vērā to, ka Černobiļas AES kopš 2000. gada nedarbojas (tā kļuvusi par radioaktīvo atkritumu uzglabāšanas vietu), interese par notikumu pazuda, karam uzņemot apgriezienus citās Ukrainas pilsētās. Šobrīd tapis zināms, ka Krievijas spēki nezināšanas dēļ ir parakstījuši sev potenciālu nāves spriedumu, uzturoties Černobiļas slēgtajā teritorijā, kur nepārtraukti ir augsts radiācijas piesārņojums. 4. martā pasauli pāršalca ziņas, ka konflikts skāris vēl vienu no Ukrainas četrām AES – Zaporižjas, kura ir Eiropā lielākā un pasaulē viena no TOP 10 lielākajām atomelektrostacijām.

CopyLinkedIn Draugiem X