Lidojumu aizlieguma zonas ieviešana, iznīcinātāju piegādes, ekonomisko sankciju paplašināšana – šie ir jautājumi, par kuriem pēdējās dienas notiek aizvien pretrunīgākas diskusijas rietumvalstu vidū. Mērķis ir viens – apturēt Krievijas agresiju Ukrainā, tajā pašā laikā mazinot risku tiešai konfrontācijai starp NATO un Krieviju. Bet kādas ir NATO izredzes konfliktu noregulēt bez eskalācijas, un ko varam secināt par Baltkrievijas ciešo sadarbību ar Krieviju? TVNET žurnāliste Linda Anna Dāldere raidījumā “Pasaule kabatā” 10. martā iztaujāja Baltijas drošības fonda prezidentu Olevu Nikeru un Ģeopolitikas pētījumu centra un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieci Eviju Djatkoviču.
TVNET žurnāliste Linda Anna Dāldere raidījumā “Pasaule kabatā” 10. martā iztaujāja Baltijas drošības fonda prezidentu Olevu Nikeru un Ģeopolitikas pētījumu centra un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieci Eviju Djatkoviču.
Vai rietumvalstis pārāk vieglprātīgi izturas pret atbalstu Ukrainai?
Nikers kategoriski noraida to, ka NATO valstis būtu gatavas pieņemt Ukrainas okupāciju. Viņš uzsver, ka NATO dalībvalstis ir sniegušas ļoti lielu atbalstu Ukrainai gan militārā jomā, gan vēršoties pret Krieviju ar sankcijām. Tomēr, kā norāda Djatkoviča, ir bijis pārāk grūti novilkt robežas, cik tālu Ukrainas atbalstam NATO valstis ir gatavas iet. Kaut gan abi pētnieki piekrīt, ka šobrīd rietumvalstīm vēl nav skaidri izveidojies rīcības plāns konflikta risināšanai un ir daudz pretrunīgu jautājumu, NATO vēl neesot strupceļā, turklāt ir īpaši svarīgi, lai arī Putins tā nedomātu.