/nginx/o/2018/08/12/11179439t1haccb.jpg)
Kāds gan hokejs, ja tepat blakus Ukrainā notiek karš! Gribētos piekrist viedoklim, ka kara laikā nevajadzētu skraidīt pakaļ hokeja ripai, taču dzīves skarbā realitāte ir tāda, ka pat bombardēšanas, artilērijas apšaudes un raķešu sprādzieni nespēj apturēt cilvēku dzīvi. Arī kara laikā cilvēki precas, dzimst bērni un… tie spēlē hokeju. Tā vismaz ir bijis II Pasaules kara laikā Latvijā.
Tikai 1944./45. g. sezonā, kad oktobrī krievu karaspēks jau bija okupējis Rīgu, nenotika Latvijas čempionāts. 1941./42. g. sezonā virslīgā spēlēja pat četras komandas un bija pat otrā līga. Nākamajās divās sezonās iejaucās laika apstākļi – pirmo no tām iesāka, bet ledus neesamības dēļ nepabeidza, savukārt 1943./44. g. sezonā notika tikai viena Rīgas čempionāta spēle. Nebija ledus… Elmāra Baura malkas šķūnī Cēsu ielā 3 izveidotā slidotava bija par mazu, lai aizvadītu oficiālas spēles. Nu laika apstākļi vairs nediktē savu gribu Latvijas hokejā, jo mums ir 22 halles ar mākslīgo ledu. Visticamāk, ka šīs sezonas čempionāts tiks pabeigts bez liekiem ekscesiem. Un tad jau klāt būs pasaules čempionāta laiks, kas vairumā gadījumu vieno Latviju, un tad vasara.
Par 2022./23. gada Latvijas čempionātu vēl pāragri spriest, taču, kā mēdz teikt politiķi – tas būs jauns un nopietns izaicinājums.