Krievijas vidusšķira pret Putinu: pesimisms, neziņa un bailes
LASĪT
RAKSTUA man holding a placard reading "No to war!" protests against Russia's invasion of Ukraine at Moscow's Pushkinskaya Square on February 24, 2022. - Russian President Vladimir Putin launched a full-scale invasion of Ukraine on Thursday, killing dozens and triggering warnings from Western leaders of unprecedented sanctions. Russian air strikes hit military installations across the country and ground forces moved in from the north, south and east, forcing many Ukrainians flee their homes to the sounds of bombing. (Photo by Kirill KUDRYAVTSEV / AFP) FOTO: KIRILL KUDRYAVTSEV/AFP/SCANPIX
“Es domāju, ka atgriezties pirmssankciju pasaulē ir neiespējami. Šobrīd mēs atrodamies jauna sākuma rītausmā. Pat ja viņš [Putins] aptur karu, rietumvalstis neapturēs sankcijas. Mēs esam sākuši dzīvot jaunā ekonomikā, ko paši izprovocējām,” – ar šādu komentāru noslēdzas saruna ar Krievijas uzņēmēju, kurš drošības apsvērumu dēļ vēlējās palikt anonīms. Intervijā portālam TVNET viņš uzsver propagandas izšķirošo lomu turpmāko politisko notikumu attīstībā.
ABONENTIEMPagājušajā nedēļā rakstīju par niecīgo iespēju sagaidīt plašus protestus, kurus iniciētu Krievijas strādnieki. Būtu naivi cerēt, ka Krievijas vismazāk aizsargātie iedzīvotāji – lielā skaitā, bet vāji organizēti, finansiāli atkarīgi no valsts subsīdijām, ar ierobežotām iespējām ietekmēt savas valsts informatīvo telpu – spēs īstenot Rietumu kāroto politiskā režīma nomaiņu.
Vai šādas cerības būtu pamatoti saistīt ar Krievijas vidusšķiru? 2011. gada protesti sākās Krievijas bagātākajās pilsētās – Maskavā un Sanktpēterburgā. Izglītoti, turīgi, labi informēti cilvēki arī šoreiz varētu būt protestu priekšgalā, jo šis slānis apzinās Krievijas noziegumus Ukrainā. Turklāt Rietumu sankcijas smagi skars ne tikai “parastos” valsts iedzīvotājus, bet arī Krievijas biznesa sektoru. Vai uzņēmēji varētu izrādīt nopietnu pretestību Putinam?